/nginx/o/2023/04/24/15278389t1h3e84.jpg)
Skaists, veselīgs un labi kopts mauriņš ir pagalma vizītkarte. Lai pie tāda tiktu, nepietiks vien ar iesēšanu un cerību, ka vasara būs gana lietaina, lai zāles stiebriņi neizkalstu. Pēc zāliena ierīkošanas nepārvērtējama nozīme ir pareizai tā kopšanai - nelaistīts, nemēslots un nepareizi pļauts mauriņš ātri var pārvērsties līdz nepazīšanai, diemžēl – negatīvā nozīmē.
Lai mauriņa ierīkošanā ieguldītās pūles sniegtu cerēto rezultātu, sadarbībā ar Kärcher un lektori, dārzkopi ar vairāk nekā 12 gadu stāžu, projekta “Likt elpai aizrauties” autori Dr.agr. Baibu Lāci atklāsim, kuri četri zālāja kopšanas darbi būtu jāveic regulāri
Tā kā zālienam nepārtraukti jāražo un jāatjaunojas, laika gaitā tam sāk pietrūkt barības vielu. "Īpaši svarīga zāliena mēslošana ir tajos zālienos, kur nopļauto zāles masu nevis atstājam turpat, bet aizvedam prom, jo, ja zāliens katru dienu tiek pļauts ar robota palīdzību un nopļautais turpat arī paliek, mauriņam nepieciešamās barības vielas pārstrādājas un tiek uzņemtas atpakaļ," skaidro speciāliste.
Vidēji zālienu nepieciešams mēslot aptuveni trīs līdz četras reizes gadā, pavasarī un vasarā, izvēloties mēslojumu ar lielu slāpekļa daudzumu, savukārt rudenī – ar mazu slāpekļa daudzumu.
Zālienu laistīt nepieciešams ne vien pēc sēklu izsēšanas, bet arī visu augšanas sezonu. Dārzkope norāda, ka īpaši svarīgi zālienu laistīt ir jūlijā, kad pietiek vien ar divām sausām un karstām dienām, lai tas kļūtu dzeltens. Tas ar laiku atjaunosies, taču paliks arvien vārgāks, un virsroku gūs nezāles, kurām sakņu sistēma dažkārt sasniedz pat metra dziļumu, kamēr zāliena sakņu sistēma lielākoties ir vien 15 līdz 20 centimetrus dziļa.
/nginx/o/2023/04/24/15278414t1h84a4.jpg)
Laistīšanas laikā augsni nepieciešams samitrināt tā, lai tā būtu mitra arī 15 līdz 20 centimetru dziļumā – dziļāk gan nē, jo tad riskējam aizskalot barības vielas.
"Mana pieredze rāda, ka pietiek, ja automātiskā laistīšanas sistēma naktīs laista katru zāliena sektoru aptuveni 15 minūtes,"
saka Baiba Lāce.
Pļaušanas svarīgākais uzdevums ir panākt optimālu zelmeņa blīvumu, ievērojot optimālu pļaušanas augstumu atbilstoši izvēlētā zāliena tipam. Pēc dārzkopes teiktā, ja vēlas iegūt patiešām ideālu mauriņu, jāgatavojas regulārai pļaušanai. Smalkiem, dekoratīviem, kā arī sporta zālieniem ar pāris reizēm mēnesī būs par maz. Pavasarī un rudenī labi mēslots un kopts zāliens kā minimums jāpļauj reizi nedēļā – ja laiks pļaušanai atliek tikai brīvdienās. Taču,
lai zāliens būtu tiešām skaists, to jāpļauj reizi 3–4 dienās. Tad efekts neizpaliks!
Tāpat eksperte norāda, ka no pļaušanas biežuma atkarīgs arī tas, cik mīksts būs zāliens. Jo retāk to kopsi un pļausi, jo cietāks tas būs.
Kas jāņem vērā, izvēloties aprīkojumu zālāja kopšanai, skaidro Kärcher Latvia produktu un apmācību vadītājs Pēteris Lācis
Piemeklējot zālāja pļaujmašīnu jāpatur prātā vairāki aspekti. Ne pārāk lielām platībām ļoti piemērotas būs akumulatoru pļaujmašīnas. Tās sniedz vairākus ieguvumus - tās ir būtiski vieglākas par benzīna darbinātajām, klusākas, iedarbināšana ir vieglāka, izpaliek ikgadējās dzinēja apkopes, degvielas uzglabāšana un atgāzes. Salīdzinot ar strāvas darbinātajām, tām nav vada - nav daļa uzmanības jāvelta pagarinātāja kabelim, lai tas netrāpa zem pļaujmašīnas vai nenoloka dobēs puķes, darbības vieta nav ierobežota ar kabeļa garumu, kā arī lielākoties elektriski darbināmajām pļaujmašīnām nav pieejams mulčēšanas režīms.
Pļaujmašīnas izvēli nosaka arī tās platums. Lieliem brīviem laukumiem platākas būs labākas, nelielam dārziņam, kur ir daudz dobes un daudz šauru vietu - šaurāka būs ērtāka.
Nākamais faktors - Pļaušanas platība ar vienu pilnībā uzlādētu akumulatoru. Piemēram, jums ir standarta privātmājas zemes gabals ar ~1200m², tad reāli pļaujamā platība būs no šī laukuma atņemot māju, garažu, saimniecības ēku, piebraucamo ceļu, bruģi, dobes, dzīvžogus. Blīvi apstādītā zemesgabalā reāli pļaujamā platība mēdz samazināties pat līdz 1/3 no zemesgabala. Ja noskatītais nelielais modelis nespēj to nopļaut vienā piegājienā, tad risinājums ir otra akumulatora iegāde, vai vēl labāk - StarterKit, jeb akumulatora un lādētāja komplekts. Pēdējais variants ir ērtāks, jo ļaus uzlikt lādēties abus akumulatorus vienlaicīgi, nevis gaidīt, kad pirmais ir uzlādējies, lai varētu uzlādēt otru.
Kärcher Real Time Technology sistēma uzrāda gan cik ilgi akumulators darbosies ar konkrēto instumentu pie konkrētās slodzes, gan arī uzrāda, cik ilgi akumulators lādēsies līdz pilnai uzlādei. Tā kā tiek uzrādīts laiks minūtēs, ir daudz vieglāk saprast cik ilgi vēl akumulators lādēsies un vai ar atlikušo akumulatora uzlādi pietiks darba paveikšanai. Tas būtiski atvieglo laika un dārza darbu laika plānošanu!
Būtiski pievērst uzmanību, cik ērti ir regulējams pļaušanas augstums - vislabākā būs ar centrālo augstuma regulāciju, ļaujot ar vienu sviru ātri iestatīt vēlamo pļaušanas augstumu. Daudzi uzdod jautājumu - kam tas vajadzīgs - iestatīji vienu augstumu un pļauj visu sezonu. Tā gluži nav - kā jau Baiba Lāce norāda - dažādām vietām, gada laikam un laika apstākļiem var būt nepieciešams zālienu pļaut dažādā garumā. Un vēl - ja ir būts atvaļinājumā, bet zāle ir paguvusi krietni pāraugt, tad nav vēlams zāli uzreiz nopļaut līdz ierastajam garumam. Speciālisti rekomendē nopļaut vienā piegājienā ne vairāk par 1/3 zāles garuma, un pēc neilga laika tad varēs zāli nopļaut vēl īsāku. Nopļaujot vienā piegājienā pārāk zemu, atlikusī zāle var ciest no saules, tā nebūs tik ļoti gatava tik intensīvai saules gaismai - var veidoties izdegumi. Kā arī, ja zāle tiek mulčēta - būs pārāk daudz zaļās masas, kuru būs grūtāk vienmērīgi izliedēt vai arī pārāk ātri pildīsies savācējgrozs.
Būtiska piebilde, mauriņa pļaušana ar zāles pļāvēju, atšķirībā no sentēvu metodēm, kad tika pļauts ar izkapti rīta rasā, lai izkapts labāk "kož", ir jāveic sausā zālienā! Tas atvieglos pļaujmašīnas darbu, jo zāle nesaķeps uz nažiem un pannas iekšpusē, samazinot slodzi. Kā arī tas nodrošinās labāku zāles savākšanu grozā vai arī labāku samulčētās zāles izkliedi. Un vēl - pļaujmašīnas pannas iekšpusi vēlams apstrādāt ar silikonu no baloniņa, lai zāle mazāk liptu pie tās un to būtu vieglāk iztīrīt pēc pļaušanas darbu pabeigšanas.
Un tik pat svarīgi ir sekot līdzi naža stāvoklim - ass nazis nodrošina mazāku slodzi, kas nodrošinās ilgāku darbību no viena akumulatora, kā arī zāle būs nevis noplēsta, bet nogriezta. Tas nozīmē ka zāles stiebriem griezuma vieta neapkaltīs, zālājs izskatīsies labāks un būs veselīgāks.
"Tikko iesētu zālienu pirmo reizi pļauj, kad tā garums sasniedzis 10 -12 cm vai arī ātrāk, ja zālienu sāk pārmākt nezāles. Pirmajā pļaušanas reizē zālienu pļauj 5 -7 cm augstumā bez savākšanas, tā to vairāk pasargājot no izdegšanas; otrajā reizē - 5 cm augstumā. Tālāk jau var pļaut tāpat kā vecāku zālienu," iesaka Baiba Lāce.
Vasarā zāliena augstumu parasti atstāj aptuveni 3 -5 cm garu. Saulainās vietās ieteicamais zāliena augstums ir 3 cm, tad tas labāk cero; ēnainās vietās 5 -7 cm, jo ēnainās vietās zālei ir lēnāks fotosintēzes process, – lai zāle varētu pietiekami labi attīstīties, tās stiebriem ir nepieciešama lielāka virsmas platība saules gaismas absorbēšanai. Arī karstā vasaras laikā zālienu labāk atstāt 5 -7 cm garu, tad tas būs labāk pasargāts no izdegšanas.
Lai būtu vieglāk precīzi piegriezt zāliena robežas un piekļūt stūriem un šaurām vietām - baseina malai, dobju apmalēm u.c., ir vērts iegādāties akumulatoru zāles trimmeri vai ar akumulatoru darbināmas zāles un krūmu šķēres
/nginx/o/2023/04/24/15278409t1h7578.jpg)
Speciāliste skaidro, ka zālienu var pļaut gan nopļauto zāli uzreiz savācot, gan to atstājot zālienā. Pļaujot bez savākšanas, mauriņš ir mazāk jāmēslo, karstā vasarā tas mazāk izdeg. Tomēr jārēķinās ar to, ka nenovāktais zāliens uz augsnes virskārtas ar laiku veido filcam līdzīgu blīvu slāni, kas traucē normālu zāles augšanu. No tā var izvairīties, pavasarī nogrābjot veco zāli un veicot zāliena vertikulierēšanu un aerēšanu.
Pļaujot zāli un to tūlīt savācot, zāliens ir vairāk jāmēslo, kā arī jāizveido speciāla vieta zāles kompostēšanai. Svarīgi ņemt vērā, ka,
pļaujot pāraugušu zāli (garāku par 10 cm), tā tūlīt pēc pļaušanas ir jāsavāc, jo šādu zāli pat pļāvēji ar mulčēšanas funkciju parasti nespēj vienmērīgi izkliedēt zālienā un katra lielāka pika var izsautēt zem sevis esošo zālienu, atstājot tajā neglītu tukšu laukumu.
Baiba Lāce norāda, ka pat viscītīgāk laistītajam, pļautajam un mēslotajam zālienam ik pa laikam nepieciešama pamatīgāka apkope – vertikulēšana un aerācija.
Aerāciju ieteicams veikt reizi piecos līdz 10 gados. Vertikulēšanu – reizi divos vai trīs gados.
Vertikulēšana ir augsnes virskārtas retināšana, kā arī zāliena iztīrīšana no atmirušās, nopļautās zāles, sūnas, skujām un lapām. Aerācija ir dziļāka augsnes apstrāde, kuras laikā tiek uzirdināta sablīvējusies zeme, lai zāliena saknēm labāk piekļūtu skābeklis
Pēc vertikulēšanas zāliena sakņu sistēmai tiek uzlabota skābekļa piekļuve un ūdens apgāde, kā arī barības vielu nokļūšana, turklāt zāliens būs noturīgāks arī pret slimībām un kaitēkļiem.
Vertikulēšanu ieteicams veikt pavasarī, kad nokusis sniegs un augsnes virskārtas nožuvusi – parasti sākot no aprīļa līdz maija beigām.
Lietus periodi un sniega kārta ziemā augsni laika gaitā sablīvē tik pamatīgi, ka laika gaitā saknēm sāk trūkt skābekļa. Aerācijas laikā augsnē tiek izveidoti 10 līdz 20 centimetrus dziļi caurumiņi, tādējādi uzrušinot sakņu kārtiņu un izvelkot ārā visu lieko – veco zāli, skujas, lapas.
"Aerācija un vertikulēšana jāveic divos virzienos. Vispirms iziet vienā virzienā, tad savāc izkasīto zāli. Tad iet vēlreiz – krusteniski, atkal savācot visu izkasīto. Ja nepieciešams, procedūru var atkārtot, līdz zāliena zelmenis ir tīrs. Pēc procedūrām jāsavāc viss liekais – vecā kūla, zari, saknes. Pēc tam nepieciešamajās vietās jāpiesēj un zāliens jānomēslo ar ātrās iedarbības mēslojumu, kas satur slāpekli," skaidro dārzkope, papildinot, ka gan aerāciju, gan vertikulēšanu iespējams veikt saviem spēkiem, iegādājoties vai iznomājot nepieciešamo aprīkojumu.
No nezālēm izvairīties pilnībā nav iespējams – laika gaitā neizbēgami nezāles atnes putni vai vējš, un neliels to daudzums zālienam arīdzan netraucēs, tomēr, ja tas kļūst nomācošs, jāveic to mehāniskā vai ķīmiskā iznīcināšana.
Daudzgadīgās nezāles laika gaitā spītīgi augs atkal, tomēr, regulāri tās ravējot, rezultāts būs manāms. Savukārt sūnu iznīcināšana ir cīņa ar vējdzirnavām, jo, ja vienreiz tās tur ir augušas, tad pēc laika noteikti atgriezīsies. Ja sūnas ir traucējošas, šādās vietās speciāliste iesaka labāk ierīkot puķudobi vai iestādīt kādu skaistu krūmu.
Raksts tapis sadarbībā ar Kärcher.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)