Krievija vēl vairāk cenšas aizkavēt ārvalstu kompāniju aiziešanu (1)

Pagājušā gada 24.februārī Krievijā darbojās 2405 uzņēmumi, kuru īpašnieki bija 1404 dažādas kompānijas no Eiropas Savienības un G7 valstīm. Taču, kā noskaidrots Sanktgallenes Universitātes un Starptautiskā Menedžmenta attīstības institūta (IMD) veiktajā pētījumā, līdz 2022.gada novembra beigām tikai 120 vai aptuveni 8,5% šo uzņēmumu bija pārtraukuši vismaz viena meitasuzņēmuma darbību Krievijā.

Uzņēmumi, kas darbību agresorvalstī nav pārtraukuši, saņēmuši ne mazums pārmetumu, kāpēc darbs šajā tirgū tiek turpināts, taču jāsaprot, ka lielākajā daļā gadījumu tas nav vienkāršs pasākums. Un Krievija nav ieinteresēta, ka to atstāj ārvalstu uzņēmumi, kuri nodrošina darbavietas iedzīvotājiem, preces un pakalpojumus, kurus vietējie uzņēmumi paši nespēj saražot, kā arī ievērojamus ikgadējus ieņēmumus valsts budžetā. Tāpēc jau pērn tika ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi, lai ārvalstu kompānijām sarežģītu iziešanu no tirgus, bet, saprotot, ka rindā uz tirgus atstāšanu gaida vēl virkne kompāniju, nosacījumi vēl vairāk sarežģīti.

Jau 20 miljardi rubļu "nodevās" 

Krievijas valdība jau 2022. gada martā ierobežoja biznesa pārdošanu Krievijā ārzemniekiem no "nedraudzīgām" valstīm. Tad tika uzdots, ka ārzemju kompānijām jāiesniedz īpaši izveidotā valdības komisijā iesniegums ar informāciju par darījuma dalībniekiem un jāsaņem tās apstiprinājums. Papildus tam saskaņā ar valdības prasībām ārvalstu kompānijām bija vai nu jāpārdod aktīvi ar vismaz 50% atlaidi no tirgus vērtības, vai arī jāiemaksā valsts budžetā 10% no darījuma summas. Tāpat bija izvēle: vai nu maksāt Krievijas budžetā 10% no darījuma summas, vai arī vairākus gadus aizkavēt līdzekļu saņemšanu no īpašuma pārdošanas. Izdevums "Financial Times" norāda, ka lielākā daļa izvēlējās 10% nodevu.

Šī izvēle par labu nodevas maksāšanai agresorvalsts budžetam nesusi ievērojamus ienākumus. Izdevums "The Moscow Times", atsaucoties uz Krievijas "Elektroniskā budžeta" datiem, vēsta, ka ārvalstu kompānijas, kas atstājušas Krieviju, līdz šim ieskaitījušas federālajā budžetā 20 miljardus rubļu (224 miljonus eiro pēc šā brīža kursa) "komisijas"  veidā par uzņēmuma pārdošanu.

Minētie līdzekļi pārskaitīti no 2022.gada decembra līdz 2023.gada 17.aprīlim. Pērnā gada decembrī tie sasniedza 3 miljardus rubļu (33,6 miljonus eiro), bet no 2023. gada sākuma - 17 miljardus rubļu (190,4 miljonus eiro).

No jaunajiem "aizgājējiem" grib izspiest vēl vairāk

Marta beigās izdevums "Financial Times" arī vēstīja, ka Krievijas tirgu grasās atstāt ap 2000 ārvalstu kompāniju. Lai gan Krievijas amatpersonas šādus skaitļus apšauba, šīs valsts ieviestie pasākumi liecina, ka tā maksimāli vēlas sarežģīt ārvalstu kompāniju aiziešanu, kā arī izspiest no tiem pēc iespējas vairāk.

Kā jau iepriekš minēts, iepriekšējos nosacījumos bija iespēja izvēlēties - vai nu pārdot aktīvus ar atlaidi, vai maksāt 10% nodevu no darījuma summas. Taču marta beigās nolemts, ka turpmāk būs jāveic abi. "The Moscow Times" skaidro, tagad uzņēmumiem jāieskaita budžetā vismaz 5% no uzņēmuma tirgus vērtības, ja pārdošanas atlaide ir mazāka par 90%, un vismaz 10% no tirgus vērtības, ja atlaide pārsniedz 90%.

Jūs nepārlasījāties. Ja to visu uzņemas pārdevējs, viņam sanāk piemaksāt par to, ka viņš aiziet no tirgus, nemaz nerunājot par negūtajiem ieņēmumiem, cik godīgs bijis "neatkarīgais" uzņēmuma novērtējums utt. Tomēr juristi Krievijā skaidro, ka nodevu var maksāt gan pārdevējs, gan pircējs. 

Taču tas vēl nav viss. Agresorvalsts budžetā trūkst naudas, tāpēc arī no "nedraudzīgo" valstu kompānijām, kas vēlas atstāt tirgu, ne tikai vietējām, vēlas iekasēt virspeļņas nodokli 10% apmērā, ja 2021.-2022.gada peļņa bijusi lielāka par 1 miljardu rubļu (11,2 miljoniem eiro). Interesanti, ka šī prasība stāsies spēkā tikai no nākamā gada, taču Krievijas Finanšu ministrija ir paziņojusi, ka būs jāmaksā "vien" 5%, ja līdzekļi tiks pārskaitīti jau šajā gadā. Jāatzīmē, ka naftas, gāzes un ogļu nozares uzņēmumi gan ir atbrīvoti no šī virspeļņas nodokļa.

Aģentūra "Bloomberg" lēš, ja šogad ārvalstu kompāniju aktīvu pārdošanas apjoms pietuvosies pagājušā gada kopējiem 15-20 miljardiem ASV dolāru (13,6-18,2 miljardiem eiro), Krievija 2023.gadā no tās noteiktās obligātās virspeļņas iemaksas var piesaistīt vēl 150 miljardus rubļu (1,67 miljardus eiro).

Vienlaikus Krievijas prese ziņo, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdevis no ārvalstu kompānijām iekasētos līdzekļus novirzīt tūrisma infrastruktūras attīstībai Krievijā.

Pat ja gatavi maksāt, nāksies ilgi gaidīt

Augstāk jau minēts, ka Krievija vēl pagājušajā gada martā noteica, ka pirms biznesa pārdošanas kompānijām no "nedraudzīgajām" valstīm ir jāiesniedz īpaši izveidotā valdības komisijā, kas atbild par ārvalstu investīcijām, iesniegums ar informāciju par darījuma dalībniekiem un jāsaņem tās apstiprinājums.

"Financial Times", atsaucoties uz komisijai pietuvinātu avotu, norāda, ka, ņemot vērā pieteikumu izskatīšanas ātrumu, ārvalstu kompāniju aiziešana no tirgus nebūs ātrs pasākums. Komisija sanākot tikai trīs reizes mēnesī un katrā sēdē izskata ne vairāk kā septiņus iesniegumus. Attiecīgi šādā tempā paies aptuveni astoņi gadi, lai izskatītu tikai esošos pieprasījumus.