Karš Ukrainā pārkārto Eiropas enerģētikas karti. Tā kā Eiropas valstis arvien aktīvāk iepērk sašķidrināto dabasgāzi (LNG) no Norvēģijas, Kataras un Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī dabasgāzi no Ziemeļāfrikas un Vidusāzijas ražotājiem, Krievija vairs nav galvenais šo resursu piegādātājs. Arī situācija Eiropas naftas importa jomā mainās tagad, kad spēkā ir ES aizliegumi Krievijas jēlnaftas un naftas produktu importam, kas ir vērsti uz aptuveni 2,5 miljoniem barelu dienā.

Stratēģijā ir daudz darbības elementu. Piemēram, pagājušajā gadā Vācija parakstīja līgumu ar Abū Dabī par dīzeļdegvielas saņemšanu tādā daudzumā, kas atbilst aptuveni divām trešdaļām tās iepriekšējā importētā daudzuma no Krievijas. Taču saskaņā ar Enerģētikas informācijas administrācijas datiem lielākais dīzeļdegvielas importa pieaugums Eiropā ir no Saūda Arābijas. Februārī piegāžu apjoms bija pieaudzis līdz 202 000 barelu dienā, salīdzinot ar vidēji 68 000 barelu dienā laika posmā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada septembrim. Turcijas loma, visticamāk, arī palielināsies. Tā kā tā nav ES dalībvalsts, tai joprojām ir atļauts importēt Krievijas dīzeļdegvielu saskaņā ar cenu griestu ierobežojumiem. Šo importa apjomu varētu izmantot, lai apmierinātu iekšzemes pieprasījumu, kamēr Turcijā ražotā dīzeļdegviela tiek eksportēta uz Eiropu.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X