Pētījums: dinozauriem liktenīgais asteroīds tomēr neizraisīja “kodolziemu” (1)

Kādā pavasara dienā pirms 66 miljoniem gadu Jukatanas pussalā ietriecās 10 kilometrus plats asteroīds, iznīcinot lielāko daļu mūsu planētas dzīvības. Par Čiksulubas triecienu dēvētais notikums pielika punktu visiem dinozauriem un daudzām citām dzīvnieku sugām.

Tiesa, tieši kādā veidā dinozauri gāja bojā, joprojām nav skaidrs. Proti, tie visi taču nebija sapulcējušies asteroīda nokrišanas vietā, gaidot, kad tiks sadragāti. Desmitiem gadu zinātniekiem bija aizdomas, ka trieciens atmosfērā izmeta tik daudz putekļu, ka sākās kodolziemai līdzīgi apstākļi. Šajā ilgstošajā periodā gaisa temperatūra visā pasaulē strauji pazeminājās, radot dinozauriem nelabvēlīgus dzīves apstākļus. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Geology”, gan vēstīts atšķirīgs stāsts.

“Mēs atklājām, ka nepastāv pierādījumi par “kodolziemu”. Vismaz mūsu pētījumā, kurā būtu jāpamana izmaiņas temperatūrā 1000 gadu laikā vai pat vairāk,” izdevumam “Live Science” teica pētījuma galvenā autore Lorēna O'Konora.

Pētnieku komanda izanalizēja baktēriju fosilijas un ogļu fragmentus no laika pirms Čiksulubas trieciena, tā laikā un pēc tā. Temperatūras izmaiņu rezultātā šīs baktērijas pēc vajadzības sabiezina vai padara plānāku šūnas sieniņu. It kā uzmetot papildu segu vai noņemot vienu nost.

Atklājās, ka 1000 gadu laikā pēc trieciena baktērijas nesāka gatavoties ziemai. Gluži pretēji, joprojām norisinājās atmosfēras sasilšana.

Tiesa, pētnieks Šons Guliks, kurš attiecīgajā pētījumā nepiedalījās, teica, ka tas vēl neizslēdz “kodolziemas” iespējamību. Trieciena rezultātā gaisā paceltā putekļu sega atmosfērā varēja saglabāties desmit vai mazāk gadu, neizmainot temperatūru, bet pasauli iesviežot melnā tumsā.

“Tam nemaz nevajadzēja būt tik ilgi. Daži mēneši bez saules būtu pietiekami, lai iznīcinātu lielāko daļu planētas augu,” stāstīja Guliks.

Ja lielākā daļa augu būtu iznīcināti, tad zālēdājiem būtu grūti sadabūt pietiekamu daudzumu pārtikas. Rezultātā tie izmirtu, kas savukārt pamatīgi satricinātu barības ķēdi, liekot iet bojā arī gaļēdājiem un citām dzīvnieku sugām, kas no tiem ir atkarīgi.

Lorēnas O'Konoras komanda piekrīt, ka tas varētu būt īss un auksts periods izmiršanas sākumā, kuram nesekoja gaisa temperatūras samazināšanās ilgtermiņā. Tas viss liecina, ka Zeme spēj atgūties no klimatu strauji izmainošiem notikumiem ātrāk, nekā uzskatīts iepriekš, tomēr par to jāmaksā ar masveida izmiršanu.