Visās vecumu grupās ir savlaicīgi nevakcinēti cilvēki, norāda Zavadska

Jau ziņots, ka Pasaules Veselības organizācijas rīkotās imunizācijas nedēļas fokusā šogad ir sekas, ko atstājusi ierobežotā pieeja veselības aprūpes pakalpojumiem pandēmijas laikā, tostarp vakcinācijai. Imunizācijas nedēļas mērķis ir vairot izpratni par kritiski svarīgu un savlaicīgu nepieciešamību vakcinēt bērnus un pieaugušos, kuri iekavējuši valsts garantētu vakcināciju.

Zavadska uzsvēra, ka veselības aprūpes speciālistiem jāpievērš pastiprināta vērība, vai viņu redzeslokā nav kāda iedzīvotāju grupa, kuras pārstāvji pandēmijas laikā nav saņēmuši vecuma vai citu indikāciju dēļ paredzētās vakcīnas, kas iekļautas valsts imunizācijas kalendārā.

Ja Latvijā ierasti kādu vakcīnu garām palaidušie tika identificēti pirmsskolas vecumā, kad noskaidrojās, ka viņi kādu iemeslu dēļ nav saņēmuši visas zīdaiņu vecumā paredzētas vakcīnas, tad tagad cilvēki, kuri nav savlaicīgi vakcinēti, atrodami visās vecumu grupās. Tiesa, vērtējot imunizācijas aptveri 2020., 2021. un 2022.gadā, Latvijā situācija kopumā nesot tik slikta kā daudzviet pasaulē, atzina speciāliste.

Latvijā zīdaiņi vecumā līdz sešiem mēnešiem lielākoties ir saņēmuši visas nepieciešamās vakcīnas.

"Pat 2020.gada martā, kad bija pirmā mājsēde un daudzi ģimenes ārsti bija apjukuši, nezinot, vai bērnus pieņemt savās praksēs klātienē, vakcinācija neapstājās," atzina Zavadska.

Viņa atgādināja, ka BKUS Ģimenes vakcinācijas centrs un Imunizācijas valsts padome nekavējoties reaģēja, aicinot veselības aprūpes speciālistus nekādā gadījumā nepārtraukt vakcināciju pēc vakcinācijas kalendāra, jo pretējā gadījumā parādās riski, ka var uzliesmot citas infekcijas slimības.

Tomēr Zavadska atzina, ka arī Latvijā pandēmijas laikā vakcinācijas aptvere, salīdzinot ar iepriekšējā perioda datiem, nedaudz mazinājās, īpaši - trīs pozīcijās. Proti, mazinājās kombinētās vakcīnas pret masalām, masaliņām un cūciņām otrās devas (pirms skolas gaitu uzsākšanas vai septiņu gadu vecumā) saņēmušo īpastsvars. Tāpat samazinājās arī aptvere balstvakcinācijai 14 gadu vecumā ar difterijas, stingumkrampju un garā klepus kombinēto vakcīnu, kā arī mazinājās pieaugušo balstvakcinācija pret difteriju un stingumkrampjiem.

Zavadska uzsvēra, ka jo lielāka populācijas daļa ir vakcinēta, jo mazāk cilvēku slimo, līdz ar to mazāk redzami smagi saslimušie, tāpēc vakcinēšanās nozīme "iziet no prāta".

"Taču ģimenes ceļo un citās zemēs mūsu iedzīvotāji nevar justies tikpat pasargāti kā Latvijā, kur vakcinācijas aptvere ir augsta,' brīdināja speciāliste.

Arī Latvijā nesen tika diagnosticēts difterijas gadījums. Pērn Eiropā bija vairāk nekā 50 difterijas gadījumu, un tie galvenokārt fiksēti tādās valstīs kā Vācija, Austrija, Itālija, Luksemburga un citās attīstītajās valstīs, kaut gan difterijai tur vajadzētu būt izskaustai.

Pēc Zavadskas paustā, šobrīd BKUS ārstējas zīdainis ar masalām, jo savlaicīgi netika veikta vakcinācija. Jo ilgāk bērns vakcinācijas kalendārā paredzētajā laikā nesaņem vakcīnu, jo apdraudētāks viņš ir.

Viņa atzīmēja, ka globālais paziņojums par miljoniem bērnu, kas nav saņēmuši vakcīnas, ietver arī tos bērnus, kas dzīvo valstīs, kur daudzas vakcīnas nav pieejamas, jo valstij nav naudas to iegādei, vai arī labdarības fondi nenosedz vakcīnu iegādi. Tāpat daudzi bērni visā pasaulē gadiem ilgi nenonāk pie ārsta, ir ārkārtīgi sarežģīta vakcīnu loģistika un piekļuve medicīnas pakalpojumiem un vakcīnām.

Tāpēc tagad, kad daudzi atkal aktīvi ceļo, visai ģimenei ir svarīgi atcerēties par konsultāciju par vakcinēšanos pirms ceļojuma, piebilda Zavadska.

Kā ziņots, vadošie bērnu veselības eksperti pauž trauksmi par sarūkošo bērnu rutīnas vakcinācijas aptveri, vienlaikus parādoties jaunām aplēsēm, ka pēdējo gadu laikā vakcīnas, kas var glābt dzīvību, nav saņēmuši miljoniem bērnu.

Laikā no 2019. līdz 2021.gadam visā pasaulē 67 miljoni bērnu nav saņēmuši rutīnas vakcīnas, kas var pasargāt no potenciāli nāvējošas saslimšanas, liecina UNICEF aplēses.