Lietuvas nevalstiskās organizācijas (NVO) lūgs prezidentam izmantot savas veto tiesības un neizsludināt parlamenta pieņemtos likuma grozījumus par migrantu piespiešanu doties atpakaļ pēc nelikumīgas robežas šķērsošanas, paziņoja Lietuvas Cilvēktiesību centra direktora Jūrate Juškaite, kura grozījumus raksturoja kā amorālus.
Lietuvas NVO lūgs Nausēdu neizsludināt likuma grozījumus par nelegālo migrantu piespiešanu doties atpakaļ (1)
"Mūsuprāt, tādi grozījumi ir pretrunā gan starptautiskajām tiesībām, gan mūsu pašu saistībām.
Tie ir amorālo un apdraud personu, kas nelikumīgi mēģina šķērsot Lietuvas robežu un vēlas saņemt patvērumu, dzīvību un veselību," Juškaite teica ziņu aģentūrai BNS.
"Kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām un akadēmisko aprindu pārstāvjiem lūgsim prezidentu Gitanu Nausēdu uzlikt veto šiem grozījumiem, un, iespējams, prezidents sadzirdēs mūsu argumentus," piebilda NVO pārstāve.
Juškaite brīdināja, ka ar tādu juridisko regulējumu Lietuva nonāks pozīcijā, kur "mēs varētu pārkāpt starptautiskās tiesības", kam varētu sekot tiesvedība starptautiskās tiesās.
"Mēs uzskatām, ka prezidenta birojs ir pēdējās iespējas institūcija, kuras vārds būs izšķirošs," viņa piebilda.
Ja Nausēda grozījumus parakstīs, grozījumi spēkā stāsies 3.maijā.
Lietuvas parlaments otrdien pieņēma likumu, kas paredz uz robežas piespiest doties atpakaļ nelegālos migrantus, ja valstī izsludināta ekstremāla vai ārkārtēja situācija.
Pašlaik robežsargi migrantus piespiež doties atpakaļ saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu, kas 2021.gadā tika izdots saistībā ar nelegālās migrācijas pieaugumu no Baltkrievijas puses. Vēlāk rīkojums tika formalizēts ar atbilstošu valdības lēmumu.
Lietuvas Iekšlietu ministrijas izstrādātie grozījumi noteic, ka gadījumā, ja valstī ir izsludināta ekstremālā situācija saistībā ar ārvalstnieku pieplūdumu, valdība pēc Nacionālās drošības komisijas ierosinājuma var aizliegt iebraukšanu valstī ārvalstniekiem, kuri plāno vai ir plānojuši šķērsot valsts robežu vietās, kas nav paredzētas šim mērķim, vai arī šim mērķim paredzētās vietās, bet pārkāpjot robežšķērsošanas procedūru.
Noteikumi par migrantu piespiešanu doties atpakaļ tiktu piemēroti katrā gadījumā individuāli un netiktu attiecināti uz gadījumiem, kad cilvēki Lietuvā vēlas ierasties, bēgot no militāras agresijas vai vajāšanas.
Grozījumus kritizējušas cilvēktiesību aizstāvības organizācijas, kas uzstāj, ka tādā veidā likumīga tiek padarīta izraidīšana, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām.
Organizācija "Amnesty International" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka grozījumi "dotu zaļo gaismu spīdzināšanai".
Tikmēr Lietuvas Iekšlietu ministrija uzstāj, ka grozījumi skaidri nošķirs dabīgo migrāciju un Baltkrievijas režīma izmantotu migrāciju. Ministrijas vērtējumā likums ir nepieciešams, lai aizsargātu valsts nacionālās drošības intereses. Tāpat ministrija uzsver, ka grozījumos ir paredzēta drošība neaizsargātām personām.