VIDEO ⟩ Aizsilniece: e-veselība ir kā vecs zaporožecs (10)

 Veselības ministre Līga Meņģelsone diskusijā norādīja, ka, domājot par to, kā virzīties tālāk ar e-veselību, vispirms jāizvērtē, kas tajā ir pieejams, kas nav un kā tas strādā. "Pirmām kārtām ir jāizvērtē, kāda ir situācija – kas ir un kas nav. Izanalizējot, kas ir – e-recepte ir, e-slimības lapa ir, e-nosūtījums ir, e-NPMD ieraksti par katru gadījumu ir, e-laboratorija šobrīd top, par 90% jau ir, e-slimnīcu epikrīzes trīs klīniku ir," klāstīja Meņģelsone.

Savukārt kā lietu, kas nestrādā tik labi, kā gribētos, ministre minēja pacientu digitālo kartiņu.  

"Šobrīd tas, kas nestrādā un ir oldskūlīgs un klamzīgs, ir pacientu digitālā kartiņa. Tā tiešām ir tas mīnuss, kas šobrīd nav. Tā ir, bet neērta mūsdienām," atzina Meņģelsone.

Tāpat neesot mūsdienīgai lietošanai atbilstošs kalendārs, kas palīdzētu gan pacientiem, gan ārstiem.

Atbildot uz jautājumu, vai tas tiks labots, ministre sacīja, ka, jā, taču no LĀB vadītājas teiktā var noprast, ka reāli uzlabojumi nav gaidāmi.

"Viņi visu laiku labo. Ministre, jums nav visu izstāstījuši. Jums vajag IT cilvēkus, kas ir bijuši no otras puses. Tur ir tas vecais modelis, kurš ir kā vecs zaparožecs, un tur kabina visu ko klāt. Neiedziļināšos no programmēšanas puses, bet pēc būtības IT cilvēki saka, ka tas ir vecs zaparožecs, kuram mēģina piekabināt klāt BMW riteņus," uzsvēra Aizsilniece.

Pārrunājot e-veselības darbības problēmas, diskusijas dalībnieki minēja arī to, ka nav iespējams deleģēt savam personālam darbus. Aizsilniece paskaidroja, ka gadījumā, ja viņai pašai akūtajā stundā nav laika izrakstīt recepti pacientam, viņas medmāsiņa to nevar izdarīt. Ja esot vietējā programma, kas ir sasaistīta ar e-veselību, tad var to palūgt viņai izdarīt, bet pašā e-veselībā medmāsiņa ārstes uzdevumā nevar ieiet.

Arī veselības ministre atzina, ka iepriekš nolemtais par lomu sadalījumu e-veselībā dzīvē nestrādā. Uz viņas uzdotajiem jautājumiem, kāpēc ir tik strikts lomu sadalījums ieviests, atbildēts, ka tā esot pirms 10 gadiem izlemts.

Savukārt kaimiņvalstī Igaunijā ar e-veselību neesot tādu problēmu, turklāt tur lēmums par e-veselības ieviešanu pieņemts jau 2000.gadā.

"Igauņi 2000.gadā pieņēma lēmumu, izplēsās, izkasījās un izdarīja," pauda Meņģelsone. Savukārt LĀB vadītāja atzīmēja, ka pēc šī lēmuma sistēma izveidota līdz 2008.gadam.

Viņa arī atgādināja, ka jau 2007. un 2008.gadā abas Latvijas ģimenes ārstu asociācijas vērsušās pie Veselības ministrijas ar lūgumu iegādāties e-veselības moduli no Igaunijas, kur, pēc kaimiņvalsts kolēģu atsauksmēm, bijis skaidrs, ka tas strādā labi. Turklāt tolaik Igaunija bijusi to gatava pārdot par nepilniem 4 miljoniem eiro.

Vienlaikus Meņģelsone atzina, ka joprojām domā, ka šāds solis būtu bijis izdevīgāks.