Faktomāts ⟩ Vai Jencītim taisnība, ka Latvijā bijuši smagākie Covid-19 ierobežojumi strādājošajiem Eiropā? (26)

Savā Facebook profilā Jencītis pie video raksta: "Pandēmijas laikā Latvijā bija nevis līdzīgi ierobežojumi strādāšanai kā citās Eiropas Savienības valstīs, bet vissmagākie ierobežojumi Eiropā, un Tiesībsargs šo problēmu ignorē." Pašu video noskatījušies vairāk nekā 14 tūkstoši sociālā tīkla "Facebook" lietotāju, no kuriem vairāk nekā 500 ar ierakstu dalījušies.  

TVNET vērsās pie Jencīša ar lūgumu paskaidrot, kādus informācijas avotus viņš ir izmantojis, lai varētu pārliecināties par informācijas patiesumu, taču Jencītis uz TVNET lūgumu neatsaucās.

Kurā Eiropas Savienības valstī bija smagākie Covid-19 ierobežojumi?

Oksfordas universitātes pētnieki jau kopš 2020.gada marta apkopo vairāku pasaules valstu valdību pieejas Covid-19 pandēmijas ierobežošanai. Pētījuma datu novērtēšanai zinātnieki tos ir sistematizējuši vairākās kategorijās un nākuši klajā ar dažādiem ar Covid-19 pandēmiju saistītiem indeksiem, lai atvieglotu gan datu publicēšanu, gan lasītāju uztveri par to.

Zinātnieki teju trīs gadu garumā sekoja līdzi vairāk nekā 180 valstu valdībām un to pieņemtajiem mēriem attiecībā uz Covid-19 pandēmijas ierobežošanu. Tā rezultātā izstrādāja vairāk nekā 20 indikatorus, pēc kuriem, zinātnieku ieskatā, vispilnīgāk iespējams novērtēt katras valsts individuālo pieeju Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, kā arī salīdzināt to ar citu valstu pieņemtajiem mēriem. Indikatori iedalīti četrās grupās - ierobežošana un slēgšana; ekonomiskais spiediens; veselības sistēma; dažādi.

Apkopojot visus indikatorus, Oksfordas pētnieki izstrādājuši valdību stingrības indeksu (government stringency index), pēc kura iespējams salīdzinoši novērtēt, cik stingri ir bijuši ierobežojumi katrā valstī, lai pēc tam varētu veikt salīdzinājumus to starpā. Indeksa vērtība tiek izteikta 100 punktu skalā - jo vairāk punktu valsts ieguvusi, jo stingrāki bijuši ierobežojumi. Turklāt dati atspoguļoti ar precīzu divu līdz trīs dienu intervālu periodā no 2020.gada 1.janvāra līdz pat 2022.gada 31.decembrim.

Saskaņā ar zinātnieku apkopto informāciju, augstākais aprēķinātais punktu skaits Latvijā bijis 67,59. Tik augsts punktu skaits bijis vien trīs dienas - 2020.gada pašā nogalē no 30. decembra līdz 2021.gada 1.janvārim. Pēc tam punktu skaits samazinājies un mainīgi līdz pat februāra sākumam turējies ap 65. Bez tā 60 punktu atzīmi vērtējums sasniedzis vien vēl divos laika posmos - pandēmijas pašā sākumā 2020.gada aprīlī un pandēmijas trešā viļņa pīķī 2021.gada novembrī. Tikmēr, piemēram, tādas valstis kā Īrija, Francija, Itālija, kuras jau pandēmijas laikā bija zināmas ar stingrajiem vīrusa ierobežošanas mēriem, trīs gadu periodā vairākkārtīgi ieguvušas vairāk nekā 70 punktus.

Turklāt viens no indeksa aprēķinā izmantotajiem indikatoriem ir darbavietu slēgšana. Tas novērtēts trīs punktu skalā - nulle punktu norāda, ka ierobežojumu nav, kamēr trīs punkti norāda, ka klātienē atļauts strādāt tikai kritiski svarīgajās nozarēs strādājošajiem. Arī šoreiz Latvija neatrodas topa augšgalā. Pēc Oksfordas pētnieku apkopojuma, trīs punktus Latvija ieguvusi tikai īsā periodā starp 2021.gada janvāri un februāri, kamēr pārējo laiku pārsvarā vērtējums mainījies starp viens un divi. Tāpat arī šoreiz priekšplānā izvirzījušās tādas valstis kā Itālija, Francija un Īrija, kuras trīs punktus trīs gadu periodā ieguvušas vairākkārtīgi.

Turklāt 2022.gada novembrī publicēts Eiropas Parlamenta pasūtīts pētījums. Tajā salīdzinātas bloka, kā arī atsevišķu trešo valstu pieejas Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, vērtējot to ietekmi uz demokrātiskajām vērtībām un cilvēktiesībām. Arī šajā pētījumā secināts, ka Latvijā kopējie ierobežojumi vērtējami kā salīdzinoši zemi. Pētījumā arī apkopoti un aprēķināti valdību stingrības indeksu vidējie rādītāji visām pārskatā iekļautajām valstīm. Latvijas vidējais punktu skaits trīs gadu griezumā bijis 40,86. Vislielākais vidējais rādītājs ir bijis tādām valstīm kā Grieķija, Itālija un Kipra. Latvijas vidējais rādītājs ir bijis augstākais starp Baltijas valstīm, taču no kopā 31 analizētās valsts Latvija pēc valdības stingrības ierindojusies vien 21.vietā.

Kopumā trīs gadu periodā Tiesībsarga birojs saņēmis 30 iesniegumus par Covid-19 ietekmi uz tiesībām uz darbu. "Papildu tam saņemti vairāk nekā 120 jautājumi epastā," stāsta Tiesībsarga biroja Informācijas centra vadītāja Evita Berķe. Viņa skaidro, ka tiesībsargs Juris Jansons ir vairākkārtīgi paudis savu viedokli par dažādiem jautājumiem par Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un to ietekmi uz tiesībām uz darbu. Piemēram,  tiesībsargs sniedza viedokli Satversmes tiesai par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam, tāpat arī pirms tam Jansons atbildējis uz vairāku iedzīvotāju petīciju par ierobežojumiem darba tiesiskajās attiecībās Covid-19 pandēmijas apstākļos. Arī Tiesībsarga birojs ir publicējis skaidrojumus par pandēmijas ietekmi uz darbu.  Līdz ar to arī Jencīša apgalvojums, ka "tiesībsargs ignorē šo problēmu" ir maldinošs, jo gan pandēmijas laikā, gan arī tagad Tiesībsarga birojā turpinās darbs arī ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem saistītiem jautājumiem.