3 Latvijas jaunuzņēmumu veiksmīgas pārdošanas stāsti, par kuriem, visticamāk, neko nebūsi dzirdējis (1)

Viens no jaunuzņēmuma dibinātāju darbības mērķiem parasti ir radīt uzņēmumu, kas kādreiz potenciāli nākotnē varētu tikt veiksmīgi pārdots. Tas tā nav vienmēr. Reizēm uzņēmuma dibinātāji vēlas turpināt attīstīt savu uzņēmumu, cik vien ilgi iespējams. Taču tad pienāk brīdis, kad kāds izsaka piedāvājumu, no kura nav iespējams atteikties. Tās parasti ir jaunuzņēmuma darbības beigas, kad kompānija pāriet uz darbu citā kvalitātē - pievienojas kādam lielākam uzņēmumam vai kāds cits to pārņem. Dibinātājam tas ir brīdis, kad ir iespēja atgūt visus savus uzņēmuma attīstīšanā ieguldītos līzdekļus.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju un ziņām par 2022. gadu šeit un šeit, Latvijas jaunuzņēmumi līdz šim piedzīvojuši 19 veiksmīgus pārdošanas darījumus. Vai tas ir daudz? Lietuvieši 2022. gadā vien ir veiksmīgi pārdevuši 18 jaunuzņēmumus… Te gan jāpiebilst, ka Lietuva ļoti skrupolozi uzskaita visus darījumus, kamēr Latvijā informācija ir skopāka - nav pieejamas centralizētas datubāzes, kur būtu redzami visi pārdošanas darījumi. Līdz ar to uzticamākā informācija ir pašu jaunuzņēmumu paziņojumi.

Bet kāds ir iemesls tam, ka viņi paši par to klusē? Visbiežākā atbilde ir fakts, ka nav nepieciešama redzamība vai arī gluži vienkārši tie nevēlas dalīties ar šīm ziņām. Lai iegūtu plašāku ieskatu par "klusajiem darītājiem", aprunājāmies ar trīs jaunuzņēmumu dibinātājiem, kuri, nevienam plaši nestāstot, ir veiksmīgi pārdevuši savu biznesu.

Pārdod vienu no gada labākajām lietotnēm

Uzņēmumu "Timecap" Latvijas jaunuzņēmumu nozares medijs "Labs of Latvia" 2021. gadā nosauca par vienu no Latvijas jaunuzņēmumu vides veiksmes stāstiem. Šis risinājums dienasgaismu ieraudzīja gadu iepriekš. "Google Play" lietotņu veikals to nodēvēja par vienu no gada labākajām lietotnēm.

"Timecap" ir lietotne, kas palīdz cilvēkiem veidot veselīgus ikdienas paradumus. Šobrīd tā ir lejupielādēta vairāk kā 500 000 reižu un ik dienas to izmanto 10 000 lietotāju.

Tāda ir informācija, kas publiski pieejama par šo uzņēmumu. Taču šī gada februārī lietotnes izveidotājs Zigmārs Dzērve to pārdeva. Viņš stāsta, ka jau no 2021. gada ir saņēmis pārdošanas piedāvājumus: "Es tos visus noraidīju, jo turpināju aktīvi darboties pie lietotnes attīstīšanas. Tas nodrošināja man peļņu aptuveni 8000 dolārus mēnesī. Tuklāt ieņēmumi kļuva aizvien lielāki, tāpēc uzņēmuma pārdošana nebūtu bijis prātīgs lēmums." Zigmārs arī piebilst, ka negribējis pārdot produktu, kas vēl bija tikai tapšanas stadijā. Tas bija brīdī, kad parādījās pirmie pircēji: "Man tas nebija pieņemami, ka varētu pārdot ideju, kas vēl nebija validēta un pierādījusi savu dzīvotspēju."

Pēc diviem gadiem Zigmārs pārdeva "Timecap", nopelnot 80 000 dolārus. Kopā viņš nopelnīja aptuveni 250 000 dolāru visa uzņēmuma darbības laikā, ko radīja ikmēneša ienākumi un peļņa no pārdošanas.

"Mana ambīcija nekad nav bijusi būt populāram saistībā ar maniem sasniegumiem. Ne jau tāpēc es izveidoju "Timecap". Tāpēc arī nesaskatīju vajadzību dalīties ar pārdošanas ziņu. Par to zināja tikai mani draugi un paziņas. Protams, es pats esmu ļoti priecīgs par sasniegto," saka Zigmārs.

Pircēju neatklāj

Vēl viens kluss jaunuzņēmuma pārdošanas gadījums notika pandēmijas laikā. 2020. gadā e-komercijas jaunuzņēmumu "Grafomap" nopirka cits uzņēmums no drukas nozares, kura vārds netiek atklāts. "Grafomap" līdzdibinātājs Rihards Pīks atklāj, ka vēl tikai gadu pirms pārdošanas jaunuzņēmums apsvēris bankrotu: "Mēs atradāmies tukšu bankas kontu priekšā un gandrīz bijām spiesti izdarīt biedējošu izvēli - vienā mirklī pazaudēt visu, kur bijām investējuši savu laiku un līdzekļus. Cits variants - dot jaunuzņēmumam vēl vienu iespēju, labi apzinoties, ka neizdošanās gadījumā zaudēsim vēl vairāk naudas."

Rihards atklāj, ka "Grafomap" vēsturē šis nebija pirmais gadījums, kad komanda attapās uz kraujas malas. Iepriekš biznesu bija glābis privāts aizdevums, ko uzņēmums veiksmīgi atmaksāja. Taču šoreiz "Grafomap" dibinātāji izvēlējās citu pieeju. "Mēs ļoti rūpīgi aprēķinājām, kas būtu vajadzīgs, lai jaunuzņēmums atkal spētu nostāties uz kājām. Tas bija tikai par skaitļiem un stratēģisku pieeju, kā arī praktiskiem soļiem un izvēlēm attiecībā uz pārdošanu un mārketingu. Mums izdevās palielināt viena pirkuma vidējo summu par 50%, kas nozīmēja ievērojamu ienākumu pieaugumu. Tos mēs ieguldījām reklāmas budžetā, kas nodrošināja vēl labākus pārdošanas rezultātus. Līdz ar to varu teikt, ka uzlikt visu uz papīra, lai iegūtu kopskatu - tas bija izšķiroši mūsu biznesam." Rezultātā uzņēmums nopelnīja 1,5 miljonus dolāru un drīz vien uzradās pircējs: "Mēs uzņēmumu pārdevām nekavējoties," saka Rihards.

Bet kāpēc tas notika tik klusi?

"Tas nebija noslēpums. Vienkārši neviens neizrādīja interesi par mūsu stāstu, kas šoreiz vairāk bija nevis par pašu pārdošanas darījumu, bet gan par spēju izvest uzņēmumu no nopietnām nepatikšanām. Tā ir šī stāsta vērtīgākā daļa, taču mums nebija pārliecības, ka mediji tieši šim aspektam pievērsīs lielāko uzmanību.

Turklāt jau drīz pēc uzņēmuma pārdošanas es un "Grafomap" līdzdibinātājs Mārtiņš Lasmanis sākām darbu pie cita jaunuzņēmuma veidošanas," saka Rihards. Viņš arī piebilst, ka uzņēmuma pārdošana jau sākotnēji bija tā dibināšanas mērķis: "Mēs jau sākumā gribējām izveidot tiešsaistes biznesu, lai nebūtu nekādu noliktavu, produktu krājumu vai ražošanas iekārtu. Tas mums nodrošināja iespēju jebkurā brīdī savu biznesu pārdot. Un tas ir tas, ko arī izdarījām."

Kļuva par daļu no lielākas grupas

Trešais klusā pārdošanas gadījuma stāsts ir par Latvijas IT un telekomunikācijas uzņēmumu "OSS Networks". To 2021. gada septembrī iegādājās "Enreach Group". Pirms pārdošanas "OSS Networks" bija veiksmīgs uzņēmums ar vairāk kā 1100 biznesa klientiem. Tieši biznesa īpašniekiem varētu būt pazīstams vārds "SmartMEX", kas ir virtuāla zvanu vadības platforma. Tās darbu nodrošināja šis uzņēmums.

"Uzņēmuma "OSS Networks" pārdošana bija apzināta izvēle, ko lielākoties noteica nozares tieksme uz konsolidēšanos. Protams, mēs gribējām, lai mūsu izveidotais un attīstītais bizness turpina būt veiksmīgs. Tirgū ir pieejams pakalpojums, kura sniedzējs palīdz atrast uzņēmuma pircēju. Mēs vērsāmies pie KPMG, lai atrastu labāko piedāvājumu. KPMG palīdzēja izvēlēties potenciālos pircējos, izvērtēt tos, novērtēt kultūras atbilstību mūsu uzņēmuma vērtībām un izsvērt dažādas citas nianses. Kopumā process ilga aptuveni divus gadus, līdz uzņēmumu nopirka "Enreach Group"," stāsta uzņēmuma "OSS Networks" dibinātājs Juris Breicis.

Jautāts par to, kāpēc informācija par pārdošanu neizskanēja publiski, Juris teic - tas bija apzināts lēmums. "Mēs komunicējām faktu, ka mūsu uzņēmums pievienojas "Enreach Group" nevis to, ka pārdodam savu biznesu. Tas bija taktisks gājiens, lai nodrošinātu vieglu pāreju un neradītu nevajadzīgu trauksmi klientos un darbiniekos. Mūsu uzņēmums kļuva par daļu no lielākas grupas, un mēs gribējām, lai tieši tas ir tas, ko redz gan klienti, gan darbinieki." Viņš arī piebilst, ka "OSS Networks" nemeklēja publicitātes iespējas:

"Es nezinu, kāds varētu būt iemesls, lai dalītos ar faktu, ka uzņēmums tiek pārdots. Ja vien tas nav tā iemesla dēļ, lai pievērstu riska kapitāla investoru uzmanību. Jā, viņiem tas ir vajadzīgs, lai pārliecinātu pasauli, ka viņi ir veikuši izdevīgu darījumu. Visādi citādi tā man šķiet lieka plātīšanās."

Kāpēc būtu jāzina par pārdošanas darījumiem?

Protams, biznesa īpašnieku apsvērumi ir saprotami, taču kopumā jāatzīst, ka jaunuzņēmumu ekosistēmai tomēr ir svarīgi zināt šos veiksmes stāstus. Un tam ir trīs galvenie iemesli. Pirmais - šādi stāsti palīdzētu precīzāk apkopot datus par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Tas, ka atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas investīciju piesaistes un arī veiksmīgu pārdošanas gadījumu skaita ziņā, ir neapstrīdams fakts. Taču šāda klusēšanas piekopšana nepalīdzēs situācijai mainīties, un Latvija netaps vairāk pamanīta uz starptautiskās jaunuzņēmumu kartes. 

Otrais iemesls - jaunuzņēmumu ekosistēmā ir ļoti svarīga viedokļu apmaiņa. Klusēšana nevienam nepalīdz, taču pieredzi var iegūt, tikai to piedzīvojot vai arī mācoties no citiem. Līdz ar to - jo mazāk jaunuzņēmumu ekosistēmas dalībnieku dalās ar savu pieredzi, jo mazāk izglītota ir ekosistēma kopumā.

Trešais iemesls ir pats būtiskākais - jo vairāk mēs zinām par veiksmīgiem jaunuzņēmumu pārdošanas gadījumiem, jo vairāk mums ir ar ko lepoties. Tādējādi pieaug jaunuzņēmumu ekosistēmas prestižs un kādam tas var būt par stimulu beidzot uzdrošināties un veidot savu uzņēmumu.

Klusēšana ir daļa no mūsu - latviešu - mentalitātes, bet biznesā to šoreiz būtu jāmet pie malas.