Krievijas kuģubūve "iet pa burbuli" ārvalstīs ražoto komponentu trūkuma dēļ (1)

Krievijas iebrukumam Ukrainā sekojošās rietumvalstu sankcijas ir ļoti apgrūtinājušas dzinēju detaļu, propelleru un degvielas sūkņu piegādi agresorvalstij, un tas ir radījis pamatīgas problēmas šīs valsts kuģubūves sektoram.

Izdevums atzīmē, ka pat tad, ja kuģu būvētavās ir nepieciešamo komponentu krājumi, ne vienmēr ir iespējams tos uzstādīt bez ārvalstu speciālistiem.

Līdz ar to ir aizkavēta vai pat apturēta tankkuģu un kuģošanai okeānā piemērotu kuģu ražošana, ar kuriem valstij ir nepieciešams pārvietot savu naftu un kravas, par kuru pārdošanu iegūtie līdzekļi ir ļoti svarīgi agresorvalsts budžetam.

Izdevumam "The Wall Street Journal" (WSJ) Krievijas apvienotajai kuģu būves korporācijas ("Объединенная судостроительная корпорация" - OSK) pārstāvis ir norādījis, lai gan OSK ir piemērotas sankcijas jau kopš 2014. gada, taču tieši pēc 2022. gada februāra tās problēmas ar ārvalstu produktu un pakalpojumu iegūšanu kļuvušas sistēmiskas. 

Ja 2020.gadā OSK piegādāja 17 kuģus, 2021. gadā - 16 kuģus, tad 2022. gadā tikai četrus, jo no Vācijas vairs netika piegādātas stūres dzenskrūves.

Ražošanas lokalizācija mēģināta jau pirms kara, tostarp Krievijas enerģētikas koncerna "Rosņeft" izpilddirektors Igors Sečins vēl 2018. gadā vēstīja, ka 2019. gadā Krievijā tiks sākta jaunāko stūres dzenskrūvju, kas ir kuģa elektriskās piedziņas sistēmas galvenais elements, ražošana. Tos ražoja "Rosņeftj" un ASV bāzētā "General Electric" kopuzņēmums lieljaudas kuģiem, un šos pasūtījumus izpildīja "Zvezda" kuģu būves komplekss. Taču 2022. gada 8. martā "General Electric" paziņoja par savas darbības apturēšanu Krievijā.

"Zvezda" pasūtījumu portfelī, kura galvenais klients ir "Rosņeft", ir vairāk nekā 50 kuģu. WSJ skaidro, ka ievērojama daļa to būvēšanai paredzēto komponentu bija uzkrāta pirms sankciju noteikšanas, taču tās tika uzstādītas ar Dienvidkorejas partneru palīdzību. Un viņi ir pārtraukuši sadarbību ar Krieviju.

"Zvezda" vadītājs arī atzinis, ka ražošana kuģu būvētavā "Bolshoy Kamen" Primorskā notiek ar pārtraukumiem tieši importēto dzinēju trūkuma dēļ. Pēc viņa teiktā, nepieciešami vairāki gadi, lai pašā Krievijā sāktu ražot dažus nepieciešamos komponentus.

Jāatgādina, ka Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs šā gada februārī uzdeva amatpersonām un OSK sākt darbu pie valsts programmas izveides dzinēju būves atbalstam. Krievijā lielas ietilpības kuģiem nav dzinēju, un to nepieciešamība ir desmitiem gadā, toreiz paziņoja OSK. Tāpat tika norādīts, ka to izstrāde var izmaksāt vairāk nekā 100 miljardus rubļu, turklāt tam nepieciešami aptuveni 10 gadi. Manturovs tam solīja 110 miljardus rubļu līdz 2025. gadam.

Taču jautājums ir, kur ņemt šo naudu. Kopējie izdevumi valsts ekonomikas atbalstam 2023.gada budžetā ir 567 miljardi rubļu (6,2 miljardi eiro), bet budžeta deficīts pirmajā ceturksnī sasniedza 2,4 triljonus rubļu (26,7 miljardus eiro). 2022. gadā valdība iekļāva kuģubūvi to nozaru skaitā, kurām steidzami jānodrošina neatkarība no importa: jo īpaši tām vajadzētu piekļūt jaunām koncesijas finansējuma programmām.

To, ka kuģubūves sektorā ir problēmas, apliecinājis arī Krievijas Bankas Tālo Austrumu departaments. "The Moscow Times" norāda, ka tā ziņojumā, piemēram, minēts, ka "liela kuģu būvētava joprojām kavē kuģu pabeigšanu, jo Krievijā trūkst aprīkojuma analogu, kā arī jāvienojas ar klientu par iespēju izmantot citu valstu komponentu analogus. (...) Liela kuģu būvētava Primorskas apgabalā saskārās ar grūtībām piegādāt plašu komponentu klāstu no Eiropas, meklēja jaunas loģistikas shēmas."