Vai zinājāt, ka psihologi mūsdienās jau ir identificējuši vairāk nekā 549 dažādas seksuālas novirzes jeb parafilijas veidus? Daži no tiem ir jau plaši pazīstami, piemēram, ekshibicionisms, vuārisms vai fetišisms. Tomēr starp parafilijām ir arī viena no dīvainākajām, ko sauc par autonepiofiliju. Tā raksturo pieauguša cilvēka vēlmi iejusties zīdaiņa lomā ar izrietošām sekām - nokārtošanos autiņbiksītēs, gulēšanu zīdaiņu gultiņā, barošanu ar pudelīti, spēlēšanos un niķošanos. Kas aiz tā visa slēpjas? Psihiskas novirzes, seksuāls fetišs, pedofilija vai izmisums?
"No rīta es dzeru kafiju no pudelītes ar knupīti. Man patīk skatīties multenītes un krāsot krāsojamās grāmatas, jo tas mani nomierina. Es mīlu Dupo lego klucīšus. Tev nav jāizpilda kaut kādas norādes vai jāseko noteikumiem. Tu izvēlies krāsu, kādu vēlies, un to dari, kā tu vēlies. Tu nedomā par problēmām, vienkārši spēlējies. Lai vairāk sajustos kā mazs bērns, es ņemu otrā rokā zīmuli, tad arī bildīšu krāsošana nav tik viegls uzdevums!
Esot pieaugušais mazulis, tu vari izvēlēties, cik vecs esi, - es izvēlos būt divgadnieks, jo šis vecums man liekas visinteresantākais. Tu vēl nēsā autiņbikses, ēd no pudelītes, bet tikpat labi arī staigā apkārt un vari veikt darbības, kuras vēlies.
Man ir speciāli pasūtīta redeļu gultiņa, virs kuras ir mantiņa, kas spēlē bērnu šūpuļdziesmiņas. Man ir divu veidu autiņbikses - ikdienas un tādi, ar kuriem es spēlēju lomu spēles, - tie ir īpašāki, ar zīmējumiem un krāsaini. Lielās darīšanas es nenokārtoju autiņbiksēs, bet mazās jā. Nepavadu ilgu laiku slapjās autiņbiksītēs. Autiņbiksītes man ir kā drošība, ka viss būs kārtībā. Es iejūtos bēbīša lomā vienu stundu no rīta un divas stundas vakarā - pārējo laiku esmu kā normāls cilvēks.