"Eco Baltia": Latvijai ir visas iespējas līdz 2025. gadam pārstrādei nodot vismaz 55% sadzīves atkritumu

Vienlaikus viņš gan atzīmēja, ka atsevišķu atkritumu veidu pārstrādes iespējas reģionā joprojām ir ierobežotas un daudz nopietnāk būtu jādomā par ražotāju un tirgotāju iesaisti aprites ekonomikā.

"Ja vērtējam, kā esam virzījušies līdz šim, tad teiktu, ka mums noteikti ir iespējas sasniegt šos mērķus. Ja mēs izveidosim tekstila ražotāju atbildības sistēmu, pareizi uzlabosim un straujāk ieviesīsim bioloģisko atkritumu savākšanas tīklu, polimēru nodokli pārnesīsim uz nepārstrādājamā iepakojuma ražotājiem, domāsim par vieglāka iepakojuma lietošanu, tad sistēma kopumā soli pa solim sasniegs 55%. Arī depozīta sistēmai mērķa sasniegšanā ir ļoti liela nozīme. Tā nav nekāda raķešu zinātne, un mērķis ir sasniedzams," pauda Simanovičs.

Vienlaikus viņš norādīja uz nepieciešamību atkritumu atkārtotā izmantošanā daudz nopietnāk iesaistīt ražotājus. Kā piemēru viņš minēja to, ka Eiropā pirms pāris gadiem stājās spēkā regulējums par plastmasas nodokli, kas nosaka, ka par katru nepārstrādātu tonnu valstij ir jāmaksā 800 eiro sods. Latvijā šo sodu maksā no valsts budžeta un pašlaik tie ir aptuveni 18 miljoni eiro.

"Loģiskāk būtu, un par to sāk runāt arī citas Eiropas valstis, ka šo maksājumu veic nevis no valsts budžeta, bet gan uzņēmumiem, kas ieved un izmanto nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu. Tas motivētu uzņēmumu rūpēties par savu iepakojumu pārstrādājamību," norādīja "Eco Baltia" vadītājs.

Tāpat reģionā nav pietiekamas visu savākto sadzīves atkritumu pārstrādes jaudas.

Simanovičs norādīja, ka perspektīvā būs nepieciešama, piemēram, tekstila pārstrādes rūpnīca. Visticamāk, šādu rūpnīcu Baltijā vajadzētu būvēt Lietuvā, jo tas ir tuvāk gala produkcijas eksporta tirgiem. Tāpat arī šajā gadījumā svarīgi ir izveidot ražotāju atbildības sistēmu, lai tāpat kā dzērienu iepakojuma depozīta sistēmā, ražotāji piedalās finansiāli un uzņemas atbildību par to, kas ar viņa pārdoto preci notiek vēlāk.

"Vākt tekstila atkritumus šobrīd nav ekonomiski izdevīgi, tekstila pārstrāde vēl tikai attīstās, pārstrādāto produktu pielietojums Latvijā ir ļoti minimāls, ir tikai kaut kādi aizmetņi. Lietuvā, piemēram, ražo tehniskos audumus. Bez ražotāju finansiālas līdzdalības savākšanas un pārstrādes izmaksu segšanā tekstila šķirošanas un apsaimniekošanas sistēmas attīstīšanās būs ļoti sarežģīta, tādēļ vienkāršākais modelis ir ražotāju atbildības sistēma," pauda Simanovičs.

Tāpat viņš minēja, ka bioloģisko atkritumu vākšanas sistēma nav "aizgājusi" tik labi, kā bija plānots, poligona cenu dēļ, kas ir degradējušas sistēmas ideju.

"Normālā situācijā bioloģisko atkritumu savākšanai būtu jāmaksā uz pusi mazāk nekā sadzīves atkritumiem. Piemēram, Getliņos ar apjomīgām investīcijām tika uzbūvētas jaunas šūnas bioloģisko atkritumu pārstrādei, kas attiecīgi tiek iekļautas bioloģisko atkritumu pieņemšanas cenā, līdz ar to iedzīvotājiem bioloģisko atkritumu savākšana ir vien par apmēram 20% lētāka nekā sadzīves atkritumu. Loģiski, ka neviens tad negrib ņemties ar smirdīgu kartupeļu mizu spaini un visu met parastajā konteinerā. Šī ir vienkārša sistēmas kļūda, kas ir jālabo, jo ilgtermiņā bioloģisko atkritumu savākšanas sistēmai ir jāstrādā," norādīja "Eco Baltia" vadītājs.

Viņš atzina, ka pašlaik bioloģisko atkritumu konteineros savāktā atkritumu plūsma ir tik niecīga, ka nevar runāt par veiksmīgi strādājošu sistēmu.

Simanovičs gan atgādināja, ka tagad Atkritumu apsaimniekošanas likumā ir pieņemts, ka bioloģisko atkritumu tarifam ir jābūt līdz 60% no sadzīves atkritumu savākšanas tarifa, lai iedzīvotājiem būtu lielāks finansiālais stimuls, kāpēc to darīt. Sadzīves atkritumu savākšanas tarifi gan, visticamāk, tādēļ pieaugs, jo caur šo tarifu arī tiks daļēji subsidēts bioloģisko atkritumu savākšanas tīkls.

Tāpat Simanovičs uzsvēra, ka Latvijā nav atrisināts jautājums par enerģijas ieguvi jeb atkritumu dedzināšanas rūpnīcu.

"Vēl aizvien mēs visu krāmējam Getliņos un citās izgāztuvēs. Tas, ko mēs it kā nekādi negribam pieņemt, ka atkritumi ir resurss. Latvijā būtu nepieciešamas vismaz divas atkritumu dedzināšanas rūpnīcas, kur visu, ko nevaram pārstrādāt, sadedzinātu un iegūtu siltumu, elektrību. Tas veicinātu mūsu enerģētisko neatkarību, jo atkritumi ir visu gadu. Tā visā pasaulē ir izplatīta prakse," uzsvēra "Eco Baltia" vadītājs.

Jau vēstīts, ka "Eco Baltia" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 210,79 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 75,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 25,47 miljoni eiro. Grupas vadošie uzņēmumi ir AS "PET Baltija", SIA "Eco Baltia vide", "Latvijas zaļais punkts", SIA "Nordic Plast", Siguldas pilsētas SIA "Jumis", Čehijas "Tesil Fibres" un Lietuvas "Ecoservice".

"Eco Baltia" akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir fonda "INVL Baltic Sea Growth Fund" meitassabiedrība Lietuvas "BSGF Salvus" (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).