Saeima vērtēs iniciatīvu par tautas vēlētu Valsts prezidentu

Iniciatīvas pārstāvis Andris Dieviņš iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pauda viedokli, ka iedzīvotāju iesniegums patlaban esot īpaši aktuāls, jo tuvojas jaunas prezidenta vēlēšanas. Iniciatīvas mērķis ir nākamo divu, trīs gadu laikā šo jautājumu izskatīt parlamentā.

Kā galvenos argumentus Dieviņš minēja, ka tautas vēlēts prezidents ir 18 Eiropas valstīs, tai skaitā Lietuvā, Polijā un Somijā. Tāpat iniciatīvas autoru ieskatā, tautas vēlēts prezidents paplašināšot demokrātiju un vairošot patriotismu. Dieviņš atzina, ka allaž aktuāls arguments pret tautas vēlētu prezidentu ir tāds, ka ''sabiedrība tam nav gatava'', bet šim argtumentam, viņaprāt, neesot pamata.

Konstitucionālo tiesību eksperte Ilze Plakane komisijā norādīja, ka lēmums par prezidenta vēlēšanu kārtību ir politiska izšķiršanās. Demokrātiskā valstī ir iespējams izvēlēties, kā tiek vēlēts Valsts prezidents, un katrai vēlēšanu sistēmai ir savi plusi un mīnusi.

Tomēr Plakane uzsvēra, ka tautas vēlēta prezidenta ievēlēšana ir vairāk ietekmējama, un tādus riskus nevar ignorēt, īpaši laikā, kad notiek karš Ukrainā un Krievija cenšas ietekmēt vēlēšanas citās valstīs.

Līdzīgi attiecībā uz tautas vēlētu prezidentu svarīgs aspekts ir, kādas, cik plašas un kā mainīsies prezidenta pilnvaras, bet to šī iniciatīva neatklāj. Tieši pilnvaru jautājums ir izšķirošais, domājot par to, kādai būtu jābūt vēlēšanu kārtībai, ir pārliecināta konstitucionālo tiesību eksperte.

Plakane uzskata, ka tas, vai prezidents baudīs tautas labvēlību, ir mazāk saistīts ar ievēlēšanas procesu, bet gan ar to, kā prezidents veic savas funkcijas, runā ar sabiedrību, cik aktuālus jautājumus prezidents sabiedrībai prezentē.

Ekspertes vērtējumā, šī iedzīvotāju iniciatīva ir signāls, ka sabiedrība saskata zināmus trūkumus un nepilnības esošajā vēlēšanu sistēmā.

Opozīcijas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) norādīja, ka atbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu. Viņš sēdē atgādināja, ka izvēle par labu parlamenta vēlētam prezidentam tika izdarīta Satversmes pieņemšanas laikā, jo toreiz esot baidījušies, ka par prezidentu varētu tikt ievēlēts dzejnieks Rainis. Kūtris uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji ir pietiekami izglītoti un demokrātiski, lai varētu vēlēt prezidentu.

Raivis Dzintars (NA) uzskata, ka diskusijai par šo jautājumu ir jābūt, jo ir jūtams sabiedrības noskaņojums. Tomēr tas nav melns un balts jautājums, jo neatkarīgi no ievēlēšanas procesa, būs prezidentu kandidātu kampaņas, un to neorganizēs tauta, bet gan politikās partijas un organizācijas.

Arī deputātes Leila Rasima (P) un Irma Kalniņa (JV) pauda bažas par to, kas tādā vēlēšanu kartībā finansēs kandidātu kampaņas. Tāpat Kalniņa uzskata, ka tautas vēlēts prezidents vairāk šķels, nekā vienos sabiedrību.

Tam oponēja opozīcijas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV), sakot, ka tautas vēlēts prezidents iesaistīšot tautu politiskajos procesos. Deputāta skatījumā, tauta ir jāapvieno, jo sabiedrības jūtas atstumta no politikas.

Iniciatīva par tautas vēlētu Latvijas Valsts prezidentu portālā "Manabalss.lv" savu ceļu sāka vairāk nekā pirms 10 gadiem, vēl 2011.gadā. Iniciatīvā tika prasīts uzticēties Latvijas tautai, kā arī novērst situāciju, ka pilsoņi par prezidenta amata kandidātiem uzzinot vien "divas dienas pirms" vēlēšanām. Šādas pārmaiņas iniciatīvas autoru ieskatā nepieciešamas, jo "Latvijā galvenais saimnieks bija, ir un paliek tauta".