Tuvojas nāvējoši karstuma viļņi. Lūk, kuras valstis apdraudētas visvairāk (14)

Briesmu priekšā ir ne tikai valstis, kur, visticamāk, norisināsies postoši karstuma viļņi. Šeit jāņem vērā arī tādi faktori kā tautsaimniecība, populācijas pieaugums, energotīklu stabilitāte un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

Karstuma viļņi vispostošāk var skart tādus reģionus kā Afganistāna, Papua-Jaungvineja un Centrālamerika. Briesmas draud arī Centrāleiropai un Pekinai, kur ir blīva populācija.

Pētnieku komanda vēlas, lai tiktu vairāk darīts, gatavojoties šiem postošajiem karstuma viļņiem. Daļa problēmas ir tāda, ka mēs īsti nezinām, kas mūs sagaida. Nākotnes scenāriji, iespējams, ir skarbāki par tiem, kurus esam jau pieredzējuši.

“Bieži vien reģioni ir sagatavojušies tikai tādiem apstākļiem, kādus ir pieredzējuši pirms tam. Likumdevējiem un valdībām nepieciešams gatavoties apstākļiem, kas pārspēj pašreizējos rekordus,” raksta pētnieki.

Karstuma viļņi var ne tikai tiešā veidā nogalināt cilvēkus, bet arī padarīt to dzīvi un darbu daudz grūtāku, izpostīt ražu un palielināt savvaļas ugunsgrēku risku.

Ir arī labas ziņas. Pienācīgi sagatavojoties, ir iespējams potenciālos karstuma viļņus padarīt mazāk nāvējošus un postošus. Ēku aprīkošana ar kondicionieriem un darba stundu samazināšana vai pārnešana karstuma viļņu laikā ir tikai daži no pasākumiem, kas varētu glābt daudzas dzīvības.

“Sagatavošanās glābj dzīvības. Mēs esam redzējuši, ka negaidīti karstuma viļņi visā pasaulē var novest līdz desmitiem tūkstošiem karstuma izraisītu nāvju. Šajā pētījumā mēs parādām, ka tādi rekordus graujoši notikumi var notikt jebkur. Valdībām visā pasaulē ir jābūt gatavām,” pauda pētnieks Dens Mičels.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”.