Ministrija izstrādā atbalsta sistēmu energoresursu sadārdzinājuma segšanai nabadzīgākām mājsaimniecībām

Raksta foto
Foto: Zane Bitere / LETA

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pašreiz izstrādā mērķēta un automatizēta valsts atbalsta sistēmu energoresursu sadārdzinājuma segšanai mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē stāstīja KEM valsts sekretāra vietniece Līga Rozentāle.

Viņa skaidroja, ka šobrīd KEM ir iesniegusi Ministru kabinetā saskaņošanai informatīvo ziņojumu par šīs sistēmas izstrādi.

Plānots, ka atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensācijai sniegs, vadoties pēc mājsaimniecību ienākumu līmeņa. Atbalstu varētu sniegt mājsaimniecībām, kuru kopējie izdevumi par mājokli (elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju, ūdeni atkritumu izvešanu un tamlīdzīgi) pārsniedz 30% no ienākumiem uz vienu mājsaimniecībā deklarēto personu. Izmaksās netikšot ņemta vētrā īres maksa.

Rozentāle skaidroja, ka šādā veidā atbalstu energoresursu izmaksu daļējai kompensēšanai būs iespējams novirzīt mērķgrupai, kurai attiecīgais atbalsts ir visnepieciešamākais.

Paredzēts, ka Energoresursu izmaksu kompensācijas informācijas sistēmā (EIKIS) tiks apkopota informācija no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datuāzēm, lai radītu algoritumu, kas ļaus noteikt konkrētā mājsaimniecībā dzīvojošo cilvēku skaitu un to ienākumu līmeni. Rozentāle skaidroja, ka mājsaimniecību šai gadījumā definēs konkrētajā adresē deklarēto cilvēku skaits. Lai to noteiktu, tiks izmantots PMLP Fizisko personu reģistrs. Tas nozīmēs, ka iedzīvotājiem atbalsta saņemšanai jābūt deklarētiem savā faktiskajā dzīvesvietā.

Savukārt, lai novērtētu mājsaimniecības ienākumus, tiks izmantota VID pieejamā inormācijai.

Rozentāle teica, ka sistēmas izstrāde provizoriski varētu izmaksāt ap diviem miljoniem eiro.

Viņa arī skaidroja, ka šis nav plānots tikai kā krīzes mehānisms, bet, iespējams, varētu noderēt kā ilgtermiņa risinājums.

Rozentāle arī teica, ka šobrīd ir grūti pateikt, kad tieši sistēma varētu būt izstrādāta, bet KEM cer, ka valdība informatīvo ziņojumu izskatīs sēdē 9.maijā vai 16.maijā. Pēc tam plānots, ka Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) sāks iepirkuma procesu par šādas sistēmas izstrādi. Tāpat paredzēts, ka PMLP, VSAA un VID noslēgs pārresorsu līgumu ar BVKB par datu nodošanu.

Kā stāstīja Rozentāle, brīdī, kad sistēma būs izstrādāta, un sāks apgūt datus no iesaistītajā pusēm, būs skaidrs, cik liels būs saņēmēju loks, kas kvalificējas kritērijiem, un tad būs iespējams saprast, kad šī atbalsta sistēma varētu sākt strādāt.

Svarīgākais
Uz augšu