:format(webp)/nginx/o/2023/05/03/15296106t1h9bfe.jpg)
Apvienoto Arābu Emirātu Marsa orbitālais aparāts “Hope” nupat pārsteidzis pasauli ar Marsa mazākā un tālākā pavadoņa Deimosa tuvplānu. Jaunie novērojumi liecina, ka Deimoss sastāv no tāda paša materiāla kā Marss, tāpēc varētu pieņemt, ka tas veidojies tajā pašā laikā, kad Sarkanā planēta. Tas noraida atsevišķas teorijas par to, ka Deimoss ir Marsa orbītā nokļuvis asteroīds.
“Marss atradās fonā. Tas, godīgi sakot, bija prātam neaptverami,” zinātniskajam žurnālam “Nature” teica misijas vadītāja Hesa Matruši.
Cilvēks Marsu pēta jau gadu desmitiem, tomēr mūsu zondes lielākoties atrodas uz Marsa vai tuvu tam. Deimoss ir Marsa tālākais mēness, kurš pret Marsu ir allaž pagriezis tikai vienu savu pusi, tāpēc zondēm no Marsa otra Deimosa puse redzama nav. Tiesa, zonde “Hope” to laboja.
Zonde kosmosā tika palaista 2020. gadā un Marsa tuvumā nonāca 2021. gada sākumā. Tas ir pirmais arābu starpplanētu kosmosa kuģis. Tā pamatuzdevums bija pētīt izmaiņas Marsa atmosfērā, bet, kad savu sākotnējo misiju zonde bija pabeigusi, pētnieki nolēma izmantot tās atlikušo enerģiju, lai to nogādātu tālāk orbītā – Deimosa tuvumā. Beigu beigās astronomiem izdevās pirmo reizi ieskatīties Marsa mēness viņā pusē.
Zinātniekus pārsteidza tas, ka Deimosa sastāvs izrādījās līdzīgs Marsa sastāvam, jo tika plaši uzskatīts, ka tas ir Marsa ietekmē nonācis asteroīds. Tagad rādās, ka tas pēc kādas sadursmes vienkārši atdalījies no Marsa tāpat, kā reiz no Zemes atdalījās Mēness.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)