Kopš šī gadsimta sākuma Ķīnas līderi, kas viesojušies Maskavā, un Krievijas līderi, kas viesojušies Pekinā, nav skopojušies ar atzinīgiem vārdiem. Viņi ir paziņojuši, ka Ķīnas un Krievijas attiecības ir sasniegušas "visu laiku labāko līmeni", pakāpušās līdz "nepieredzētiem augstumiem" un pieredzējušas "vēl nepieredzēti augstu savstarpējās uzticības līmeni".

Draugi ar līdzīgām interesēm

Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu Krievijai un Ķīnai bija vēl viena iespēja panākt jaunu spēku līdzsvaru. Viens no nepieciešamajiem soļiem pēc piesardzības pilnā pirmā gada bija atteikties no vecajām ideoloģiskajām sadursmēm. Lai gan abu valstu strīdi vienmēr bija galvenokārt nacionālistiski, to kopīgā uzticība laicīgajai marksisma reliģijai piešķīra šiem strīdiem ģimenes strīda asumu.

1992. gada nogalē, savā pirmajā vizītē Pekinā, jaunais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins paziņoja, ka "ideoloģiskā barjera" ir likvidēta. Turpmākajos gados jaunās attiecības veidojās lēni un piesardzīgi, no "draudzīgu valstu" attiecībām (1992. gadā) pārejot uz "konstruktīvu partnerību" (1994. gadā), pēc tam "stratēģisku partnerību" (1996. gadā) un visbeidzot "visaptverošu stratēģisku partnerību" (2016. gadā).

Līdz šim šī jaunā sadarbība ir noturējusies trīs reizes ilgāk nekā pirms 70 gadiem pieredzētais Ķīnas un Padomju Savienības "medusmēnesis", kas bija lemts neveiksmei. Tas noteikti norāda uz to, ka šīs sadarbības mērķis nav revolucionārs, bet gan dziļi konservatīvs. Tā ir vērsta uz to, lai

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X