:format(webp)/nginx/o/2021/04/28/13751552t1h3bbf.jpg)
Jau šā gada 19.janvārī ASV sasniedza savus noteiktos valsts parāda griestus – 31,4 triljonus ASV dolāru. Šobrīd Valsts kase pieņēmusi “neparastus mērus”, lai limits netiktu pārsniegts. Šī ir vēl viena ekonomiskā nelaime jau tā sašūpotajā ASV finanšu pasaulē. Valsts sastapusies ar pavisam reāliem defolta draudiem. Ko globālajai ekonomikai nozīmētu, ja pasaules lielākā ekonomika pasludinātu maksātnespēju?
Pēdējās nedēļās ASV noris aktīvas debates par valsts sektora tēriņu samazināšanu. Prezidents Džo Baidens, kā arī virkne citu Demokrātu partijas pārstāvju, norāda, ka ar jauno likumprojektu tiktu apgrieztas sociālās un cita veida garantijas ASV kara veterāniem, kamēr pretinieki norāda, ka nekas tāds likumprojektā nav iekļauts un tā galvenais mērķis ir samazināt valsts izdevumus, lai nebūtu jāceļ valsts parāda griesti.
Šobrīd likumdevēji ASV neizskatās pārāk noraizējušies par iespējamu valsts defoltu jeb maksātnespēju, taču valsts finanšu ministre pavisam nesen atzina: ja netiks pacelti vai uz laiku atcelti valsts parāda griesti, ASV varētu piedzīvot defoltu jau 1.jūnijā, proti, mazāk nekā pēc mēneša. 63 gadu laikā, kopš ASV ir ieviesti parādsaistību griesti, likumdevēji tos ir mainījuši jau 78 reizes.