Pasaules preses brīvības indeksa augšgalā Norvēģija; Latvija pakāpusies uz 16.vietu

Tikmēr Lietuva un Igaunija atrodas attiecīgi 7. un 8.vietā.

2023.gada organizācijas ziņojumā par 180 valstīm žurnālistikas vide ir atzīta par "ļoti nopietnu" 31 valstī, "grūtu" 42 valstīs, "problemātisku" 55 valstīs un "labu" vai "apmierinošu" 52 valstīs.

RSF indeksā vērš uzmanību uz draudiem, ko preses brīvībai rada viltus saturs.

"Pasaules preses brīvības indekss parāda milzīgu situācijas nepastāvību ar lieliem kāpumiem un kritumiem un nepieredzētām izmaiņām," pavēstīja RSF ģenerālsekretārs Kristofs Deluārs.

Kā norāda Deluārs, šī nestabilitāte ir rezultāts palielinātai agresivitātei no varasiestāžu puses daudzās valstīs un pieaugošajam naidam pret žurnālistiem sociālajos medijos un fiziskajā pasaulē.

"Nepastāvība ir arī rezultāts viltus satura industrijas izaugsmei, kas veido un izplata dezinformāciju un sniedz instrumentus tā ražošanai," uzsvēra Deluārs.

Norvēģija atrodas saraksta pirmajā vietā septīto gadu pēc kārtas, tai seko Īrija, Dānija, Zviedrija un Somija. Tikmēr trīs Āzijas valstis atrodas saraksta pašā apakšā - Ziemeļkoreja ir pēdējā, Ķīna atrodas vienu vietu augstāk, bet Vjetnama ir 178.vietā.

Eiropa un jo īpaši Eiropas Savienība (ES) ir reģions, kurā ir žurnālistiem ir visvieglāk strādāt, taču atsevišķās valstīs situācija ir problemātiska.

Grieķija, kur žurnālistus izspiegoja izlūkdienesti, joprojām ir viszemākajā vietā starp ES valstīm un indeksā ieņem 107.vietu.

Krievijas noslīdējusi par deviņām vietām uz 164.vietu. "Kopš Krievija 2022.gada februārī iebruka Ukrainā, gandrīz visi neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi ir aizliegti, bloķēti un/vai pasludināti par "ārvalstu aģentiem" vai "nevēlamāms organizācijām". Visi pārējie ir pakļauti militārai cenzūrai," teikts indeksā.