No kompensējamo zāļu saraksta pēdējo četru gadu laikā izslēgti vairāk nekā 600 medikamenti

2019.gada laikā no kompensējamo zāļu saraksta atsaukts vai izņemts 221 medikaments. 2020.gadā tie bijuši 160, 2021.gadā - 157, bet 2022.gadā - 116 medikamenti.

Lai arī šķiet, ka katru gadu no saraksta pazūd arvien mazāks medikamentu skaits un nozarē vērojama pozitīva tendence, šāds uzskats ir maldīgs, jo jāskatās uz reģistrēto zāļu dinamiku kopumā, vērtē Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija, kura atzīmē, ka līdz ar medikamentu izņemšanas no saraksta katru gadu zināms skaits pacientu nonāk situācijā, kad tam ierastie medikamenti aptiekā vairs nav pieejami.

Statistikas dati liecina, ka Latvijas Zāļu reģistrā pēdējo četru gadu laikā vērojams 298 medikamentu iztrūkums, jo no saraksta izslēgto medikamentu skaits pārsniedz no jauna reģistrēto medikamentu skaitu.

Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija aģentūru LETA informēja, ka pēdējās desmitgadēs aptuveni 70% no Eiropas Savienības valstu zāļu tirgus veido patentbrīvie medikamenti. Zāļu valsts aģentūras aprīlī publicētie dati liecina, ka 2022.gadā 76% no visiem Latvijā patērētajiem medikamentiem bijuši patentbrīvie medikamenti. Tikmēr šiem medikamentiem tiek tērēti 47% no kopējā zālēm veltītā valsts budžeta.

Farmācijas uzņēmumam, nākot klajā ar inovatīvu medikamentu, tiek piešķirts pārdošanas ekskluzivitātes periods, ļaujot atpelnīt sarežģītajā pētījumu procesā ieguldītos finanšu līdzekļus. Kad šis laika posms beidzas, citi ražotāji var sākt laist klajā patentbrīvos medikamentus. Tiem nav jāveic dārgi pētījumi, pierādot savu efektivitāti, jo vienīgais, kas jānodrošina - atbilstība oriģinālajam produktam. Tādējādi tirgū vienlaikus ienāk vairāki līdzīgi produkti, samazinot zāļu cenas, skaidroja asociācija. Tomēr jau ilgtermiņā, Eiropas Savienības valstis cenšas pastiprināti samazināt medikamentu iepirkumu cenas, kompensācijas sistēmās iekļaujot tikai medikamentus ar viszemāko cenu.

Kā pauž asociācija, paralēli ilgtermiņa starptautisko uzņēmumu piesaistes plānam, jādomā arī par kompensējamo zāļu budžeta palielināšanu un pacienta līdzmaksājumu griestu noteikšanu. Tādējādi zāļu sadārdzinājums negulšoties uz pacienta pleciem, un pacientiem būšot iespēja iegādāties visus nozīmētos medikamentus.

Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija vērtē, ka pēdējie gadi pierādījuši, ka veselības aprūpes sektorā trūkst sistemātiskas un pārdomātas pieejas zāļu iztrūkuma risku mazināšanā. Covid-19 un Krievijas - Ukrainas kara periods ļāvuši saprast, ka arvien vairāk nepieciešams domāt par Eiropas vietējo resursu attīstību.

Asociācija atgādināja, ka nesen Eiropa bija spiesta pārtraukt sadarbību ar divām valstīm, kur bija attīstīta ķīmiskā rūpniecība un no kurām tika piegādātas zāļu izejvielas - Krieviju un Baltkrieviju. Šī iemesla, kā arī kopējo globālo apsvērumu dēļ, krasi cēlušās medikamentu ražošanas izmaksas. Arī izejvielu piegāde no tādām valstīm kā Indija un Ķīna ir apgrūtināta. Tādēļ ilgtermiņā būtu nepieciešams koncentrēties uz Eiropas resursu attīstību, tādējādi atvieglojot loģistikas jautājumus.

Savukārt Latvijā, asociācijas skatījumā, nepieciešams pastiprināti domāt par nacionālu zāļu politiku, kā arī veidot konkrētu darbības plānu, lai uzņēmumi nepamestu mūsu tirgu, pacientu atstājot bez pieejas nepieciešamai veselības aprūpei.