Princis Viljams un citi kroņprinči un kroņprinceses, kuri gaida vēl troni!

Foto: Sipa Press

6. maijs, kad Apvienotajā Karalistē kronēs jauno karali, Čārlzu III, būs īpaša diena arī monarha vecākajam dēlam princim Viljamam, kas nu ir pievienojies to Eiropas karaļnamu atvašu pulkam, kas vēl tikai gaida savu rindu uz troni, vēsta kanāls “National Geographic”.

Viņa tēvam Čārlzam gaidīšana beidzās 2022. gada 8. septembrī, kad nomira karaliene Elizabete II. 96 gadu vecumā mūžībā aizsauktās mātes valdīšana bija garākā vēsturē. Savukārt Čārlzs attiecīgi bijis visilgāk gaidījušais kroņprincis pasaules vēsturē.

Nozīmīgajam kronēšanas brīdim 74 gadus vecais Čārlzs ir gatavojies teju visu savu dzīvi, jeb, precīzāk, no trīs gadu vecuma, kad viņa māte, būdama vien 25 gadus jauna, kļuva par karalieni.

Zviedrijas tautas mīlēta kroņprincese

Pašreizējā Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava un karalienes Silvijas vecākais bērns - Viktorija - piedzima 1977. gada 14. jūlijā, taču par kroņprincesi kļuva tikai 1980. gada 1. janvārī. Lai tas notiktu, bija nepieciešamas izmaiņas konstitūcijā, kuras paredz, ka troņmantnieks ir pirmais jaundzimušais, neatkarīgi no viņa dzimuma.

Proti, līdz tam brīdim Zviedrijā par troņmantinieku automātiski tika pasludināts tikai vīriešu kārtas bērns. Tā arī notika pēc Viktorijas jaunākā brāļa, prinča Kārļa Filipa, piedzimšanas 1979. gada 13. maijā. Nedaudz vēlāk kā pēc pusgada kroņprinča statusā pasludinātais Kārlis Filips šo titulu zaudēja un pašreiz ir ceturtais rindā uz troni pēc savas māsas.

Tāpat kā Čārlzs, arī 45 gadus vecā Viktorija visu mūžu gatavojas dienai, kad pienāks viņas kārta ieņemt troni. Kroņprincese ir ieguvusi izglītību gan Zviedrijā, gan ārzemēs un pat dienējusi armijā. 2017. gadā veiktajā iedzīvotāju aptaujā viņa tika atzīta par populārāko karaliskās ģimenes locekli. Viktorija ir arī precējusies. No 2010. gada viņas partneris ir kādreizējais fitnesa treneris Daniels Vestlings. Abi kopā audzina divus bērnus – princesi Esteli un princi Oskaru.

Norvēģijas kroņprincis, kas apprecēja Pelnrušķīti no tautas

Norvēģijas troņmantnieks ir pašreizējā Norvēģijas karaļa Haralda V un viņa sievas karalienes Sonjas vecākais dēls kroņprincis Hokons, kas šovasar svinēs 50 gadu jubileju.

Hokons ir ieguvis izglītību Norvēģijas Jūras akadēmijā un dienējis Karaliskajā Norvēģijas jūras kara flotē. Viņam ir admirāļa pakāpe. Savukārt dienestā Norvēģijas Gaisa spēkos viņš ir ieguvis ģenerāļa pakāpi.

Par savu dzīvesbiedri Hokons izvēlējies meiteni no tautas, kas turklāt bijusi iepriekš precēta un nu palikusi viena ar dēlu. Jāpiebilst, ka 2001. gadā Hokona un viņa izredzētās, Mete-Maritas, kāzas izraisīja pamatīgu skandālu, jo līdz tam nebija pieņemts, ka troņmantinieks apprec “vienkāršu” meiteni. Jāatzīst, ka viņai bija visnotaļ vētraina pagātne, kurā tikušas arī lietotas narkotiskas vielas.

Kroņprinča audžudēlam Mariussam pašlaik ir 26 gadi. Hokonam un Metei-Maritai ir arī divi kopīgi bērni - princese Ingrīda Aleksandra, kas piedzima 2004. gadā un princis Sverre Magnuss, kas pasaulē nāca 2005. gadā.

Dānijas kroņprincis, kas sievu noskatīja Austrālijā

Dānijas karalienes Margrētes II un viņas vīra Henrika vecākais dēls un Dānijas troņa troņmantnieks ir 54 gadus vecais Frederiks.

Līdzīgi kā citas Skandināvijas karaļnama atvases, arī Dānijas kroņprincis ir ieguvis izcilu izglītību, studējot politoloģiju gan savā valstī, gan prestižajā Hārvardas universitātē Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš ir arī dienējis armijā.

Princis ir kaislīgs sporta fans un šī aizraušanās saveda viņu kopā ar nākamo sievu. Proti, 2000. gadā kroņprincis bija devies uz Austrāliju, kur toreiz notika vasaras Olimpiskās spēles un nejauši sastapa tur Mēriju Elizabeti Donaldsoni, kas tai laikā strādāja par mārketinga konsultanti.

Viņi kāzas aizvadīja 2004. gadā Kopenhāgenā. Pārim ir četri bērni – Kristiāns (2005), Izabella (2007) un dvīņi Vincents un Žozefīne, kas dzimuši 2011. gadā.

Spānijas un Nīderlandes karaļnamu īpašais ceļš

Lai gan Spānijas karalis Huans Karloss I un Nīderlandes karaliene Beatrikse ir dzīvi un veseli, abās valstīs jau teju desmit gadus troņos valda viņu bērni. Proti, 2013. gada 28. janvārī toreizējā karaliene Beatrikse paziņoja, ka nolēmusi atteikties no troņa par labu savam vecākajam dēlam, Orānijas princim Vilemam Aleksandram. 2013. gada 30. aprīlī Vilems Aleksandrs kļuva par pirmo vīriešu kārtas Nīderlandes karali pēc Vilema III, kura valdīšanas laiks beidzās 1890. gadā.

Vilemam Aleksandram un viņa sievai karalienei Maksimai ir trīs meitas – Katarīna Amālija, Aleksija un Ariāna. 19 gadus jaunā Katarīna ir kroņprincese, kura kādu dienu mantos troni.

2014. gada 2. jūnijā no troņa atteicās arī Spānijas monarhs, un jau nedaudz vēlāk kā pēc divām nedēļām, 19. jūnijā, tronī kāpa viņa tolaik 46 gadus vecais dēls, princis Felipe. Kļūstot par Spānijas karali, Felipe pieņēma vārdu Felipe VI. Jāatzīmē, ka 55 gadus vecs, viņš ir jaunākais karalis Eiropā.

Vēl būdams princis, Felipe par sievu apņēma televīzijas žurnālisti Letīciju Ortisu-Rokasalano. Viņi iepazinās, kad Letīcija veidoja reportāžu par dabas katastrofu, kurā intervēja kroņprinci. Nu pārim ir divas meitas – 17 gadus jaunā Astūrijas princese Leonora, kas kādreiz mantos troņi, un princese Sofija, kurai ir 16 gadi.

Lielbritānija: gaidīšana mūža garumā

2022. gada 8. septembrī, pēc viņa mātes, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II, aiziešanas mūžībā, viņas vecākais dēls, Velsas princis Čārlzs Filips Artūrs Džordžs Vindzors, tika pasludināts par nākamo karali. Čārlzs nu ir 13. Lielbritānijas un Ziemeļīrijas monarhs.

Fakts, ka reiz viņš mantos kroni, ietekmējis daudzus, ja ne visus viņa dzīves lēmumus. Arī, protams, nu jau bēdīgi slaveno izvēli apprecēties ar lēdiju Diānu Spenseri, kaut gan Čārlzs visu mūžu mīlējis tikai vienu sievieti – Kamillu Pārkeri-Boulzu.

Šķietami katru viņa dzīves soli pasaule vērojusi ar kritisku aci – gan Čārlza un Diānas pasakainās kāzas, gan neskaitāmos skandālus un romānu ar Kamillu. Tāpat arī pasaule nolūkojās uz skaļo šķiršanos un dažus gadus vēlāk pēkšņo princeses Diānas nelaimes gadījumu, kurā daži pat centās vainot Čārlzu.

Taču dziļi iekšā topošais karalis ir gaužām citāds - viņš mīl grāmatas, senus vilnas uzvalkus un ik gadu nododas rituālu dejām kopā ar indiāņu virsaišiem. Čārlzs sirdī ir sapņotājs, augu mīļotājs un cilvēks ar mūsdienīgām idejām un vēlmi glābt pasaules ekoloģiju no iznīcības.

Šā gada 6. maijā Vestminsteras abatijā tiks kronēts ne tikai Čārlzs, bet arī Kamilla, kuras jaunais oficiālais tituls būs karaliene-konsorte.

Savukārt jaunā monarha vecakais dēls, 40 gadus vecais Velsas princis Viljams, oficiāli kļūs par troņmantinieku. Jau karalienes Elizabetes II dzīves laikā izskanēja runas par to, ka Čārlzam vajadzēja atteikties no troņa par labu Viljamam, kurš ir daudz populārāks sabiedrībā. Taču Viljamam nāksies pagaidīt savu rindu uz troni, tāpat kā viņa un Velsas princeses Ketrīnas vecākajam dēlam princim Džordžam, kuram šovasar paliks 10 gadi.

Princis Viljams ir mācījies Ītonas koledžā Londonā, pēc tam iestājies Sentendrūsas universitātē Skotijā, kur studēja mākslas vēsturi. Tur viņš iepazinās ar nākamo sievu Keitu Midltoni. 2011. gada 29. aprīlī pāris apprecējās, esot kopā jau teju desmit gadus. Viljamam un Ketrīnai ir trīs bērni - princis Džordžs, princese Šarlote un princis Luiss.

Par godu jaunā karaļa Čārlza kronešanai, kanāls “National Geographic” skatītājiem piedāvā unikālu raidījumu par Čārlza notikumiem bagāto dzīvi. Stāsts, kādu reti kurš iedomātos pats, vēstīs par karalienes dēlu, kurš audzis miljoniem vērojošo acu priekšā, Velsas princi, kas vairāk nekā 70 gadus gaidījis troni un vīrieti, kurš bijis iesprostots starp pienākumu pret karaļnamu un aizliegtām jūtām pret precētu sievieti. 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu