Rīkojumu gan nav saskaņojusi Tieslietu ministrija. Tā skaidri nepasaka, ka Sprindžuks nedrīkst mainīt valdes locekļus Rīgas brīvostā, bet atzīmē, ka ostas nolikums paredz valdes locekļus iecelt uz pieciem gadiem, taču Zeps tik ilgi amatā vēl nav sabijis.
Zepa pilnvaru termiņš beidzas nākamgad. Līdz šī gada beigām būtu jāpabeidz tā sauktā ostu reforma, kurai būtu jānoregulē arī valdes locekļu iecelšanas kārtība Rīgas ostā.
Zeps vēl nevar pateikt, vai apstrīdēs valdības lēmumu par viņa atcelšanu, ja tāds tiks pieņemts.
“Tieslietu ministrijas, kas ir bijuši, ir pietiekoši korekti, ka tā šobrīd darīt nedrīkst. Nevis nevar, bet nedrīkst. Ir, protams, vienmēr opcijas grozīt likumu, paredzēt kārtību, bet tad valdībai jāsaprot kopumā, ko viņi ir iecerējuši ar to ostu reformu,” savu iespējamo atbrīvošanu komentē Zeps.
Ministrs Sprindžuks atbild, ka viņam nav nekāda pienākuma Zepu atstāt amatā, un, neraugoties uz Tieslietu ministrijas iebildēm, viņš ir pārliecināts, ka Ministru kabinets valdes locekļu nomaiņu atbalstīs:
“Man nav pienākums turēt vienas caurkritušas partijas pārstāvi brīvostā, kuru es nepazīstu. Man ir vajadzīgs cilvēks, kuram es varu uzticēties, kurš arī pilda kaut kādu uzstādījumus, jo abas brīvostas ir zem reorganizācijas āmura.”
Lai būtu skaidrs un saprotams Rīgas brīvostas valdes locekļu nomaiņas tiesiskums, Tieslietu ministrija lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sniegt papildu skaidrojumu, kāpēc izmaiņas tiek veiktas, pirms ir iestājies piecu gadu termiņš. Ministrijā skaidro, ka iebildums vairāk ir formāls nevis pēc būtības.