:format(webp)/nginx/o/2023/05/07/15304662t1h310f.jpg)
No vienas puses - investīcijas modernās tehnoloģijās un zinātnē, no otras – riski nacionālajai drošībai. Tā varētu raksturot Latvijas iestāžu attieksmi pret Ķīnas gēnu izpētes produktu ražotāja MGI darbošanos Latvijā. Tikko tas nonācis ziņu virsrakstos ar gandrīz trīs miljonu eiro ziedojumu Bērnu slimnīcas fondam. Amerikas Savienotās Valstis par Ķīnas biotehnoloģiju kompānijām vairākkārt brīdinājušas, ka tās ievāc personu datus un sadarbojas ar Ķīnas iestādēm.
Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka arī Latvijas Valsts drošības dienests kompānijai pievērsis uzmanību, un redz to kā iespējamu Ķīnas ietekmes instrumentu. Tajā pašā laikā Bērnu slimnīcas fonds kategoriski noliedz iespēju par jebkādu datu nodošanu Ķīnas kompānijai un uzsver, ka ziedojums glābj bērnu dzīvības.
Arvien asāka kļūst ģeopolitiskā sāncensība starp Ķīnu un ASV, Latvijas galveno stratēģisko partneri. Savukārt ar agresorvalsti Krieviju Ķīna turpina draudzēties, par ko liecina, piemēram, prezidenta Sji tikšanās ar Vladimiru Putinu oficiālā valsts vizītē jau pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa izdeva orderi par Putina arestu kara noziegumu dēļ.
Tikmēr Latvijā tirdzniecības attiecības ar Ķīnu pēdējos gados pieaug. Imports no Ķīnas trīs gadu laikā teju dubultojies un pērn bija gandrīz miljards eiro. Aug arī Latvijas preču eksports uz Ķīnu, tomēr tā apmēri ir vairākkārt mazāki.
Latvijas Ārlietu ministrijas politikas direktors Andžejs Viļumsons norāda, ka ne tikai ASV, bet arī Eiropas valstis pēdējos gados ir pārdomu procesā, kādas attiecības ar Ķīnu īsti veidot. Ārlietu ministrijas nostāja ir, ka tirdzniecības saites nav nekas slikts, vienlaikus svarīgi, lai no Ķīnas nebūtu ekonomiskās atkarības, ko pēc tam Ķīna var izmantot kā ietekmes instrumentu.
“Spilgts piemērs ir Ķīnas attiecības ar Lietuvu. Brīdī, kad Lietuvas attiecības ar Ķīnu pasliktinājās politisku domstarpību dēļ, mēs visi vērojām, kā Ķīna izmantoja ekonomiskās ietekmes instrumentus uz Lietuvu tīri tautsaimniecības jomā. Šīs ir lietas, no kurām mums būtu jāizvairās, piesaistot investīcijas, tajā skaitā arī no Ķīnas,”
norādīja Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Viens no nozīmīgākajiem ķīniešu uzņēmumiem Latvijā ir “Latvia MGI Tech”, kam pie Rīgas lidostas atrodas gēnu sekvencēšanas centrs. To svinīgi atklāja 2019. gadā.
MGI ir Ķīnas genomu izpētes kompānijas BGI (iepriekš “Beijing Genomics Institute”) iekārtu ražošanas atzars. MGI gan uzstāj, ka kompānijas vairs nav saistītas, jo pērn MGI tika nodalīta, tomēr patiesais labuma guvējs palicis tas pats – Ķīnas pilsonis Vans Dzjaņs.
Amerikas Savienotās Valstis vairākas BGI grupas kompānijas ir iekļāvušas tirdzniecības tā sauktajā “melnajā sarakstā”, kur atrodas arī telefonu ražotājs “Huawei”. Šīm kompānijām vairs nedrīkst pārdot dažādas ASV tehnoloģijas un produktus bez īpašas atļaujas.
Pēdējo reizi saraksts ar BGI grupas kompānijām papildināts šogad martā.
Latvijā MGI tikmēr nokļuvis virsrakstos ar ziedojumu Bērnu slimnīcas fondam 2,8 miljonu eiro apmērā. Fonda vadītāja Liene Dambiņa norāda, ka ziedotājs bijis ar MGI saistīts fonds ASV. Viņa stāsta, ka par ziedoto naudu viena bērna dzīvība jau izglābta, nopērkot trūkstošus medikamentus 100 tūkstošu eiro vērtībā:
“Tas tad ir šis mērķis, kā Bērnu slimnīcas fonds izlieto šo ziedojumu konkrētiem bērniem, viņu veselībai. Un otrs ziedojuma mērķis ir bērnu slimnīcas infrastruktūra.”
Viņa uzsver, ka ziedojuma līgumā nav saistību pirkt MGI iekārtas vai produkciju.
Pirms diviem gadiem ASV Nacionālais pretizlūkošanas un drošības centrs brīdināja, ka Ķīnas straujā attīstība genomu izpētes jomā rada gan ekonomiskus, gan drošības riskus. Centrs BGI minēja kā vienu no informācijas kanāliem, pa kuriem Ķīnas valdība var masveidā ievākt amerikāņu veselības datus, tajā skaitā ģenētisko informāciju. Vēl apgalvots, ka
BGI tehnoloģijas izmantotas mazākumtautības uiguru apspiešanā.
Arī Latvijas Valsts drošības dienesta vērtējumā jebkura informācija, arī privāti personu dati, kas tiek nodoti kādai Ķīnas kompānijai, var nonākt Ķīnas valdības rīcībā. VDD norāda, ka “Latvia MGI Tech” ir tā redzeslokā kopš 2019. gada, lai vērtētu, vai kompānija nerada riskus nacionālajai drošībai.
“Ņemot vērā dienesta darba specifiku, VDD atturēsies no plašākiem komentāriem saistībā ar konkrēto uzņēmumu. Vienlaikus VDD vērtējumā attiecībā uz jebkuru Ķīnas uzņēmumu pastāv risks, ka tas var tikt izmantots Ķīnas interešu atbalstam. Ķīnas privātā sektora uzņēmumi lielā mērā atrodas Ķīnas valdības kontrolē un tiem ir pienākums nepieciešamības gadījumā sadarboties ar Ķīnas varas iestādēm, tajā skaitā specdienestiem. Ņemot vērā minēto, Ķīnas uzņēmumu darbība Latvijā ir saistāma ar izlūkošanas riskiem.
VDD aicina ikvienu, vērtējot sadarbības iespējas ar Ķīnas uzņēmumiem, pievērst pastiprinātu uzmanību potenciālajiem riskiem, tajā skaitā iespējamam datu drošības apdraudējumam. VDD vērtējumā sadarbībā ar jebkuru Ķīnas uzņēmumu jāņem vērā risks, ka tā rīcībā nonākušie privātpersonu un juridisku personu dati, kā arī intelektuālais īpašums, inovācijas un atklājumi var tikt nodoti Ķīnas valsts iestādēm,” rakstiskā atbildē norādīja dienests.
“Latvia MGI Tech” aktīvi sadarbojas ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, tajā skaitā īsteno kopīgus Eiropas Savienības finansētus projektus. Uzņēmums centram ziedoja iekārtu, ar ko sagatavot paraugus sekvencēšanai. Savukārt divus modernus sekvenatorus MGI centram iznomā uz laiku, kamēr tas no kompānijas iepērk sekvencēšanai vajadzīgos reaģentus, stāsta centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš. Reaģenti izmaksā aptuveni miljonu eiro gadā.
“Tas ir finansiāli visizdevīgākais modelis, jo šāda veida iekārtas diezgan ātri noveco. Tā sacensība ir liela, un līdz ar to, ja mēs pirktu šādu iekārtu un ieguldītu daudz līdzekļus, savukārt kaut kas notiktu pasaulē, parādītos jauna veida tehnoloģijas, kurās šīs iekārtas vairs nederētu, mēs zaudētu to naudu,” norādīja Kloviņš.
Centra vadītājs uzsver, ka iekārtas pašas datus ražotājam nepārsūta, un arī kopumā personu dati tiekot rūpīgi sargāti. Īpašu uzmanību datu drošībai mudinājušas pievērst Latvijas drošības iestādes, kas par sadarbību ar MGI Biomedicīnas centru iztaujājušas, stāstīja Kloviņš:
“Tiešām mēs vairāk uzmanības pievēršam datu aizsardzībai. [Ir] gan rekomendācijas, kā novērot šīs te datu plūsmas, gan speciālas iekārtas, kas to novēro, lai nav tā, ka piepeši, mums nezinot, mums sāk kaut kur noplūst dati. Tas uz doto brīdi tiek monitorēts, un es domāju tā ir tā pozitīvā lieta.”
Kloviņš uzskata, ka riski sadarbībā ar Ķīnas kompāniju gēnu izpētē ir mazi. Viņš uzsver, ka apkopotā veidā datus par Latvijas iedzīvotāju ģenētiskajām īpašībām centrs tāpat publicēs dažādu pētījumu ietvaros. Viņš norāda, ka galvenais ieguvums, ko Ķīnai dotu masveida ģenētiskās informācijas ievākšana un analīze, ir priekšrocības zāļu tirgū.
“Šādā veidā tiešām tie, kas rūpīgi un daudz pēta genomu, pievērš tam lielāku uzmanību un iegulda līdzekļus, arī vairāk izstrādās dažādus nākošās paaudzes medikamentus, tajā skaitā individualizētus medikamentus dažādu slimību ārstēšanai un tādā veidā iegūs ekonomisko priekšrocību. Es domāju, tas jau nu gan ir šīs kompānijas mērķis,” pauda Kloviņš.
“Latvia MGI Tech” intervijai klātienē nepiekrita, taču rakstiskā komentārā uzsvēra, ka tā nav ne ārstniecības iestāde, ne pētnieciskā laboratorija, kurai būtu vajadzīgs ievākt datus. Jautājumus par to kompānija asi noraida.
“Mēs izsakām dziļu nožēlu, ka uz bērnu veselības rēķina tiek kultivētas pilnīgas muļķības par bioloģisko paraugu vai personas datu ievākšanu un apstrādi. Tam nav absolūti nekādas saistības ar mūsu biznesa darbību, tāpēc kategoriski noraidām publiski paustās aplamības. [..] Uzskatām, ka ģeopolitiskās situācijas iespaidā tiek radītas nepamatotas spekulācijas par filantropisku žestu,” rakstīja kompānijas pārstāvis Andis Šlaitas.
Arī Bērnu slimnīcas fonda valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa pat teorētiskas iespējas, ka pie kompānijas kādā veidā varētu nonākt pacientu personas dati, noraida.
“Protams, es pati biju pamanījusi, ka ir šāda veida riski, kas varētu būt saistīti ar šo ziedojumu, taču šis ziedojuma līgums neparedz nekādu datu apmaiņu, turklāt, pat ja viņš paredzētu kaut kā teorētiski, tas faktiski nav iespējams. [..] Arī pirms visām starptautiskajām regulām, ļoti rūpīgi sekojām, kādā veidā kam tiek nodoti jebkādi personu dati saistībā ar bērna veselības stāvokli, saprotot, ka tā ir ļoti, ļoti sensitīva informācija,” teica Dambiņa.
Savukārt Valsts drošības dienests rakstiskajā atbildē arī norādīja, ka ģenētisko datu iegūšana un izpēte gan vietējā, gan starptautiskā mērogā Ķīnai ir būtiska, lai stiprinātu tās pozīcijas starp globālajiem līderiem biotehnoloģijās.
To Ķīna var izmantot kā “maigās varas” instrumentu pozitīva tēla veidošanai un sev labvēlīgu lēmumu sekmēšanai citās valstīs.