Šodienas redaktors:
Artūrs Guds

8 fakti, ko nezinājāt par Čingishanu

Foto: Publicitātes foto

“Čingishana Mongolija” – jauns raidījums trīs daļās no 12. maija pulksten 22 kanālā Viasat History atklās neparasto stāstu par Čingishana izaugsmi no vienkāršas personas līdz mongoļu impērijas valdniekam.

Viņš pats, viņa dēli un mazdēli bija kas daudz vairāk nekā asinskāri karavadoņi. Viņi deva sievietēm varu, akceptēja visas ticības un savienoja austrumus ar rietumiem ar jauninājumiem visās jomās, no astronomijas līdz mākslai. Viņi noteikti atstāja paliekošu mantojumu. Šajā rakstā mēs jums pastāstīsim par astoņiem aizraujošiem faktiem, ko no šī raidījuma iespējams uzzināt par Čingishanu.

Foto: Publicitātes foto
  1. Čingishana dzīve un stāsts pirmo reizi tika atainots 800 gadus senā grāmatā “Mongoļu slepenā vēsture”. Tā bija pirmā mongoļu vēstures grāmata, ko sarakstījuši paši mongoļi — kāds vārdā nenosaukts autors, nevis viņu ienaidnieki. Tajā apkopoti arhīvu materiāli no karaliskiem un cilšu līderiem un viņu ģimenēm. Šie arhīvi tikuši ievietoti īpašā kastē un turēti noslēpumā. Bez vadoņu atļaujas nevienam nebija ļauts apskatīt šo slepeno vēsturi, un no tā arī cēlies grāmatas nosaukums.
  2. 1100. gados Mongolija kā valsts nepastāvēja. Tā bija pļava, stepe, milzīgs kaujas lauks savstarpēji konkurējošām klejotāju grupām. 1162. gadā vienam no šo grupu līderiem – mongoļiem – piedzima bērns. Zēnu, kurš vēlāk kļuva par Čingishanu, sauca par Temudžinu. Viņš bija pavisam jauns, kad viņa tēvu noslepkavoja. Precīzāk sakot, noindēja konkurējošie klejotāji – tatāri. Temudžina ģimene kļuva par izstumtajiem, un tās arī varēja būt stāsta beigas, bet notikušais uz zēnu atstāja iespaidu.
  3. Saskaņā ar slepenās vēstures grāmatu, Temudžins nebija vidusmēra bērns. Viņam bija “ugunīgas acis”, teikts grāmatā, un tas nozīmējot, ka viņš dzimis konkrētam mērķim. Viņš nebija klasisks varonis, un viņam bija trūkumi – bailes un šaubas. Kad konkurējošie klejotāji iebruka viņu nometnē, lai glābtu sevi, viņš pat atstāja savu jauno sievu. Viņš zināja, ka palikšanas gadījumā šie iebrucēji viņu nogalinātu. Daudz vēlāk, kad viņš ieguva sabiedrotos, viņš atgriezās pēc sievas un sagrāva šos iebrucējus.

    Publicitātes foto

  4. Viņš bija loku un bultu meistars. Protams, ka viņš izmantoja tradicionālo mongoļu loku, kas bija kompozītmateriāla – izgatavots no vairākiem materiāliem, kas bija klejotāju rīcībā: dzīvnieku sastāvdaļas, ragiem, cīpslām un līmi, kas iegūta no zivīm. Tas bija ļoti elastīgs loks, viegli lietojams, esot zirga mugurā, taču tā izgatavošana aizņēma veselu gadu, jo katrai no kārtām bija jāžūst mēnešiem ilgi.
  5. Viņš bija pirmšķirīgs taktiķis. Viņa māte mācīja, ka, lai gan vienu bultu var viegli salauzt, bultu kopums ir neizmērojami spēcīgs. Lai iegūtu varu, Temudžins sev apkārt pulcēja dažādus ļaudis ar dažādām prasmēm. Bija jābūt viņam uzticīgam, tomēr vienlaikus nedrīkstēja būt vienkāršs uzdotā darītājs. Temudžins savus militāros līderus izvēlējās talanta, nevis pagātnes dēļ, un tā viņš izjauca gadsimtiem senu paražu klejotājus iedalīt pēc hierarhijām.
  6. Līdz 44 gadu vecumam viņš nonāca pie varas un kļuva par stepes vadoni. 1206. gada pavasarī Temudžins izveidoja kuritaju – lielu klejotāju tautas kopu. Netālu no Onanas upes svētajos Kenti kalnos viņš tika iecelts kā visas mongoļu impērijas vadonis, un tā dzima Mongolija. Dtājoties tronī, Temudžins kļuva par Čingishanu. Šis vārds ir noslēpums, un līdz pat šai dienai nav zināms, no kurienes tas nāk. Iespējams, viņš rādīja tautai, ka dara ko jaunu un lauž veco kārtību. Viņš sasniedza ko tādu, ko neviens cits netika paveicis 300 gadu laikā: piespiedis dažādas klejotāju grupas vienoties kopīgā identitātē kā mongoļiem.
  7. Viņš savu impēriju iepazīstināja ar rakstiem. Pirms tam mongoļu valoda bija tikai runāta valoda, un viņš zināja, ka rakstīšana ir viņa tautas pārvaldīšanas atslēga, tāpēc sagūstītajam ienaidniekam tika pavēlēts iemācīt mongoļiem rakstīt. Šie gūstekņi radīja uiguru rakstību, kas Mongolijā tiek izmantota joprojām. Uiguru izmantoja izglītībai, finansēm un administrācijai, kā arī militāriem pasūtījumiem.
  8. Tāpat viņš ieviesa jaunus un stingrus likumus, kas bija krietni priekšā savam laikam. Aizliegta bija zagšana un melošana. Jāciena bija visas reliģijas. Sieviešu nolaupīšana vai ļaunprātīga izmantošana nebija atļauta. Šo likumu nepildīšana varēja draudēt ar nāvessodu.
Foto: Publicitātes foto

Čingishans nebija jucis un neprātīgs slepkava. Viņš organizēja un pārvaldīja lielu impēriju ar vēl lielākām ambīcijām. Mongoļi bija gatavi iekarot. Uzziniet vairāk par viņiem un viņu līderi raidījumā “Čingishana Mongolija” – kanālā Viasat History!

Seko mums arī Facebook

Uz augšu