:format(webp)/nginx/o/2023/05/11/15312738t1he649.jpg)
Astronomi atklājuši visumā, iespējams, pirmo zvaigžņu atliekas. Ķīmiskās pazīmes šīm tālajām, vairāk nekā 13 miljardus gadu senajām zvaigznēm ir ievērojami citādas nekā jaunajām zvaigznēm, piemēram, Saulei. Izpētot šīs atliekas, zinātnieki cer uzzināt vairāk par to, kā veidojas zvaigznes, galaktikas un pamatelementi.
Visuma rašanās sākumā eksistēja tikai ļoti vienkārši elementi, piemēram, ūdeņradis un hēlijs, tāpēc pirmās zvaigznes radās tikai no šiem elementiem. Laika gaitā šo zvaigžņu baltajos, karstajos kodolos izveidojās smagāki elementi, piemēram, ogleklis, skābeklis un visbeidzot metāli.
Nākamā zvaigžņu paaudze veidojās no gāzu mākoņiem, kas saturēja šos smagākos atomus. Tagad lielākā daļa astronomu novēroto zvaigžņu ir bagātas ar metāliem, piemēram, dzelzi. Mūsu Saule 98% sastāv no hēlija un ūdeņraža, tomēr ir redzamas arī smagāku elementu pēdas, piemēram, dzelzs, neona un oglekļa.
Nevienam nav izdevies novērot sākotnējā veida zvaigznes, kurām trūka metālu. Tomēr tagad miljardiem gaismas gadu attālumā zinātniekiem izdevies atrast šo zvaigžņu putekļu atliekas.
Astronomi ar Čīles Ļoti lielo teleskopu ielūkojās trīs attālos gāzu mākoņos. Pateicoties gaismai no blakus esošajiem kvazāriem, izdevās atklāt mākoņu noslēpumus. Protams, mākoņos iztrūka metālu, tomēr valdīja oglekļa, skābekļa un magnēzija pārpilnība – tieši tas, kas paliktu pāri pēc šo zvaigžņu mūža beigām.
“Mūsu atklājums paver jaunus ceļus, lai netieši pētītu pirmās zvaigznes,” teica pētniece Stefānija Salvadori.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “The Astrophysical Journal”.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)