Kā mums kļūt par bagātāko sabiedrību Eiropā – vērtē uzņēmējs Kristofs Blaus

Jauna pieeja izglītībai

Apgūstot pareizās prasmes – programmēšanu un angļu valodu, vidējais 9. klases absolvents varētu iegūt labi atalgotu darbu starptautiskā tehnoloģiju uzņēmumā, uzskata Kristofs Blaus. Tas gan nozīmē, ka jau tuvākajā laikā būtu strauji jāmaina pieeja un no 1. klases skolā jāmāca nākotnes pamatprasmes, no kurām svarīgākā digitalizācijas laikmetā būs programmēšana.

Vienlaikus pašām augstākajām amatpersonām – prezidentam un ministriem – jādomā, kā uz Latviju atvest pasaules labākās augstskolas un to profesorus. “Vispirms jau izglītības iestādēs vajadzētu ļaut strādāt profesoriem bez latviešu valodas zināšanām. Tas pavērtu durvis Ivy League un citu izcilāko augstskolu mācībspēku lekcijām vai pastāvīgiem kursu moduļiem pasaules spožāko prātu vadībā. Jāiet arī soli tālāk un jāveido Latvijā izcilāko mācību iestāžu filiāles. Mums jau ir lielisks piemērs – SSE Riga, kuras absolventi devuši daudz vērtības Latvijas uzņēmējdarbībā. Pēc šāda parauga būtu jāveido arī citu augstskolu pārstāvniecības, uzrunājot, piemēram, Aalto, Ivy League universitātes un prestižākās tehnoloģiju augstskolas, lai ievestu Latvijā pasaulē konkurētspējīgu izglītību. Jā, valstij nāktos ieguldīt daudzus miljonus, taču par brīvu mēs nevaram uzbūvēt neko izcilu,” ir pārliecināts Kristofs Blaus.

Uzņēmējs atzīst, ka šobrīd daudz šķēršļu labākai izglītībai, veiksmīgākai uzņēmējdarbībai un auglīgākai jaunuzņēmumu videi liek arī valsts noslēgtība globālajam tirgum. To varētu mainīt, padarot oficiālo vidi pieejamu angļu valodā jebkurā līmenī, piemēram, pārtulkojot vietējos likumus angliski un radot par pienākumu visām valsts iestādēm apkalpot klientus un sakārtot jebkādu dokumentāciju arī angļu valodā.

Kristofs Blaus piedāvā, kā motivēt top-tier uzņēmumus nākt uz Latviju

Ārvalstu uzņēmumi, kuri atver savus birojus Latvijā, ir liels ieguvums ne tikai tāpēc, ka daļa šo uzņēmumu apgrozījuma plūst caur Latviju, bet, galvenokārt, zināšanu un pieredzes dēļ, ko iegūst mūsu speciālisti un sabiedrība kopumā. Īpaši tad, ja tie būtu nevis reģionālu uzņēmumu, bet gan īstu globālo milžu – Amazon, Apple, Meta, Microsoft, LinkedIn utml. – darbinieki, kuri strādātu Spīķeros, VEF kvartālā, Cēsīs, Liepājā utt. Labs piemērs ir Maiami, kur mājvietu rod virkne starptautisku uzņēmumu (t. sk. tur atrodas arī Facebook birojs), piedāvā uzņēmējiem patīkamu nodokļu vidi un visvisādi veicina jaunu spēlētāju parādīšanos tirgū. Maiami mērs pats personīgi aicina, piemēram, Īlonu Masku atvērt savā pilsētā arī Twitter biroju. Visu šo sistemātisko centienu rezultātā šobrīd Maiami ir kļuvusi par "karstāku" teritoriju par Silīcija ieleju, un nekustamo īpašumu cenas šajā Floridas pilsētā burtiski dažu gadu laikā ir teju divkāršojušās (kas rāda, cik pilsēta kļuvusi pieprasīta), kamēr Silīcija ieleja un Sanfrancisko pamazām slīgst miegainībā.

“Piemērs no Igaunijas. Katrs ir dzirdējis par Skype, kurš šobrīd pieder Microsoft, bet saknes jau paliek, kur bijušas, un daļa programmatūras joprojām top Tallinā. Tas nozīmē, ka ļoti gudri cilvēki var strādāt pasaules līmeņa uzņēmumā un saņemt lielisku atalgojumu, paliekot savā dzimtenē. Diez vai atradīsies kāds Tallinas jaunais speciālists, kuram nebūtu neviena drauga Igaunijas lielajās tehnoloģiju kompānijās, kam var lūgt vērtīgu padomu ceļā uz savu ideju īstenošanu. Mums ir kritiski jāpaskatās un drosmīgi jāizmanto iespējas izkonkurēt pārējo Eiropu, nemaz nerunājot par kaimiņvalstīm, lai Latvija kļūtu par populāru tehnoloģiju uzņēmumu izvēli. Lai Rīga kļūst par tādu pašu sinonīmu jaunuzņēmumjem kā Holivuda – filmām,” aicina Kristofs Blaus.

Lielai zivij vajag lielu ēsmu, tāpēc mums būtu jārada unikāla vide, ar kuru nespētu konkurēt neviena cita valsts pasaulē. “Starptautiski uzņēmumi, protams apzinās, ka Latvijā ir izdevīgāks darbaspēks, – salīdzinot ar Sanfrancisko, pat četras reizes lētāks, un ir uzņēmumi, kuri to jau izmanto un atver savus birojus Rīgā, bet tie nav gluži Amazon vai Apple. Lai noķertu tāda mēroga lomu, ir jāstrādā drosmīgāk,” spriež Kristofs Blaus. “Piemēram, ļoti šauram konkrētam izcilu uzņēmumu lokam, kurus mēs mērķtiecīgi vēlamies motivēt atvērt birojus Latvijā, varētu uz laiku, teiksim, uz 10 gadiem piešķirt pilnīgas nodokļu brīvdienas. Jā, mums varbūt nāktos īslaicīgi atteikties no zināmas summas valsts budžetā, bet mēs īsā laikā iegūtu ārkārtīgi gudrus, pieredzējušus cilvēkus, zināšanas, ar kurām viņi šeit ienāktu, un izcilas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem, kuri ar gūto pieredzi, izpratni un kontaktiem, savukārt pēc tam varētu daudz vieglāk radīt paši savus uzņēmumus.”

Oficiālā Latvijas kriptovalūta – drosmīgs solis priekšā pārējai pasaulei

Lai gūtu lielus uzlabojumus, reizēm jāiztur lielas pārmaiņas. Viena no tādām būtu Latvijas oficiālās kriptovalūtas izdošana, nosakot to par oficiālu maksājumu līdzekli, ko ir obligāts pienākums pieņemt visos veikalos, uzskaitīt grāmatvedībā, aprēķināt nodokļus utt. Tas būtu liels modernizācijas slogs visai pašreizējai infrastruktūrai un radītu piespiedu progresu programmētājiem, grāmatvežiem, bankām un uzņēmējiem. Ieguvums būtu milzīgs: oficiālā kriptovalūta radītu vidi, kas ieinteresētu virkni uzņēmumu un speciālistu, kuri strādā šajā triljonu industrijā. Šādas ambīcijas pagaidām izrāda vien retā valsts.

“Oficiālās kriptovalūtas vēsmas nedaudz virmo Skandināvijā, kas mums allaž ir kā labais piemērs, uz ko tiekties. Šajā gadījumā tas būtu patiešām vērtīgi. Ir daudzi ļoti lieli blokķēžu, kriptovalūtu tehnoloģiju uzņēmumi ar labām darbavietām un unikālām zināšanām. Starptautiski labi zināmais kriptovalūtas uzņēmums Coinbase izmanto Igaunijas banku kontus, kas, atšķirībā no vairuma pasaules banku, ir tam atvērtas,” saka Kristofs Blaus. “Jā, nevar noliegt, kriptovalūtām ir sava ēnas puse – regulācijas trūkums, tāpēc to ir vieglāk izmantot dažādiem nelegāliem mērķiem, kā rezultātā pagaidām bankas visā pasaulē ir atturīgas pret darījumiem ar kriptovalūtu. Taču Igaunija, neskatoties uz savu atvērtību, kaut kā nav kļuvusi par noziedzības meku, vai ne? Nevar sasniegt lielus mērķus, neizdarot drosmīgas izvēles. Latvijas oficiālā kriptovalūta pati par sevi diez vai kļūtu par populāru un bieži izmantotu norēķinu līdzekli, bet tas ir instruments, kā pie mums radīt pasaulē konkurētspējīgāko vidi šai industrijai. No industrijas klātbūtnes Latvijā gan mēs iegūtu – tā ietu roku rokā gan ar piespiedu infrastruktūras modernizāciju, gan lieliem nodokļu ienākumiem. Un te ir runa par ļoti lielu naudu: šobrīd visas pasaules kriptovalūtu vērtība ir apmēram 1,2 triljoni ASV dolāru, bet augstākajā punktā 2021. gada novembrī tā pārsniedza pat 3 triljonu atzīmi. Būtu stilīgi, ja Latvija varētu nokost savu gabalu no šī pīrāga, izmantojot uzņēmumus, kas reģistrējas Latvijā un algo mūsu speciālistus. Komplektā ar to, ka esam NATO, OECD un Eiropas Savienības valsts un īstenojot pārējās piedāvātās iniciatīvas, neviena valsts neturētu mums līdzi. Mūsu transformāciju uz bagātāko Eiropas sabiedrību pētītu kaimiņvalstis un censtos kopēt, bet mēs būtu vairākus gadus jau priekšā.

Kristofs Blaus paredz, ka industrija, kura jūtas apspiesta un nepieņemta, būtu tikai pateicīga par vietu, kuru varētu saukt par mājām – pievilcīgu, sakārtotu Eiropas Savienības vidi, kurā uz to raudzītos kā iespēju un nākotni, nevis kā nevēlamu parādību.

Atlicis atrisināt pēdējo Latvijas drošības caurumu – panākt energoneatkarību

Mēs esam daudz ko paveikuši savas neatkarības drošībai. Dalība militārā aliansē NATO, ekonomiskās un diplomātiskās organizācijās kā Eiropas Savienība un OECD, ir lieliski panākumi un sekmē mūsu drošību, bet ir arī viens caurums, kas palicis neatrisināts. Mums jābūt savai enerģijai. Neatkarīgi no starptautiskā elektroenerģijas tirgus, varam panākt enerģijas neatkarību mazāk kā piecos gados – Kristofs Blaus ir pārliecināts, ka tas ir iespējams. Latvijā ir vēja parkiem lieliski piemērots klimats, mūsu elektroenerģijas diennakts vidējais patēriņš ir 800-900MW, līdz ar to būtu gana ar 120 turbīnām ar 6-8MW jaudu, lai enerģijas pietiktu gan pašiem, gan eksportam.

Kristofs Blaus kā vienīgo šķērsli pilnīgai enerģijas neatkarībai saskata valsts un pašvaldību tumsonību vai pat apzinātu rīcību citu pušu interesēs, kas nav Latvijas sabiedrība: “Jau sen ir vairāki saskaņoti projekti ar īstenotu ietekmes uz vidi novērtējumu, ar uzticamiem starptautiskiem investoriem, piemēram, Ikea, kas labprāt pie mums izvērstu vēja ģeneratoru darbību, un investoru līdzekļi to vien gaida, lai tiktu ieguldīti vēja parku attīstībā. Jāprasa saviem politiķiem pārstāt sabotēt vai apzināti bremzēt enerģijas neatkarību. Mums būtu rūpīgi jāpārdomā, vai tiešām tumsonīgi un sazvērnieciski argumenti ir to vērti, lai atteiktos no vēl viena pamatīga pakāpiena ceļā uz Latvijas kā Eiropas labklājīgākās valsts statusu.”