Līdz sieviešu forumam “Līdere” atlikušas vien pāris dienas. Kas nozīmē, ka jau pavisam drīz klāt būs ilgi gaidītie svētki sev! Pēdējo darbu karuselī man tomēr izdevās noķert foruma "Līdere" idejas autori Solvitu Kabakovu un uzaicināt uz sarunu. Par ko runāsim? Šoreiz par cilvēku, kas stāv aiz foruma! Par stipru dvēseli, kura par spīti dzīves triecienam cēlās un turpināja dzīvi. Par maigo būtni, kura prot saklausīt vīru ilgstošās attiecībās un nebaidījās kļūt vēlreiz par māmiņu pēc četrdesmit. Un galu galā par drosmīgo sievieti, kura seko sapnim un nu jau sesto gadu mums atklās iedvesmas forumu "Līdere''!
Katru gadu foruma lektori sievietes iedvesmo arī caur savu ērkšķaino dzīves ceļu un ļoti sāpīgo dzīves pieredzi. Zinu, ka tev arī bija dzīves posms, kad īsā laikā piedzīvoji daudz emociju - sākot no svētlaimes, kad piedzima tava meitiņa, līdz smeldzīgām dvēseles sāpēm, kad pazaudēji savu autoritāti - tēva plecu.
Saki, lūdzu, vai forums šajā dzīves mirklī tev atdarīja un palīdzēja pašai?
Forums noteikti ir viens no gada spēcīgākajiem emocionālākajiem pārdzīvojumiem. negulētas naktis, milzīgā atbildības sajūta, jā, arī panikas epizodes un balansēšana uz izdegšanas robežas, bet rezultāts ir tā vērts, jo forums mums katrai ir kā tāds psihoterapijas seanss. Tu vari atskatīties retrospekcijā - kādi notikumi tevī izveidoja šo skatpunktu, kā tagad veries uz lietām. Kas ir mainījies tevī. Tas ir labs atskaites punkts - dziļa ieskatīšanās sevī.
(Ievelk elpu.) Pēc pirmā foruma man drīz vien piedzima meitiņa un pēc trim mēnešiem aizgāja man mīļš cilvēks. Balsts it visā. Tētis. Tobrīd tu saproti, cik milzīgs diapazons ir starp šīm divām emocijām - tu gūsti laimi un piepildījumu, un tad tu zaudē lielu daļu savas identitātes.