/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Turpinoties aktīvai Krievijas agresijai Ukrainā, NATO pievērš pastiprinātu uzmanību ne vien Ukrainas atbalstam, bet arī Baltijas valstu un pārējā Austrumu flanga aizsardzības spēju stiprināšanai. 11. maijā raidījumā "Pasaule kabatā" Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts komentēja Latvijas prioritātes un notikumu attīstību jauno NATO aizsardzības plānu, gaidāmā Viļņas samita, kā arī bruņojuma krājumu atjaunošanas kontekstā.
Kopš aprīļa tiek runāts par to, ka NATO beidzot izstrādājot jaunus, detalizētākus plānus Baltijas valstu aizsardzībai. Zināms, ka tie paredzot aizstāvēt šo teritoriju no iebrukuma pirmās dienas, atšķirībā no līdzšinējiem plāniem, kas pieļāva pat īslaicīgu okupāciju. Ko varat atklāt par šiem jaunajiem plāniem?
Skaidrs, ka šobrīd par šiem aizsardzības plāniem atklāt neko daudz nevar. Bet šis Krievijas iebrukums Ukrainā ir licis pārskatīt ārkārtīgi daudzas politikas, tajā skaitā arī aizsardzības plānus. Aizsardzība no pirmā centimetra ir likumsakarīga, redzot zvērības, kas notikušas Ukrainā.
Šos iebrucējus pat nevaru nosaukt par armiju, jo tā nav armija, tas ir slepkavu bars jeb varza, kas veica zvērības Bučā un Irpiņā. Mēs esam redzējuši, kas ir noticis Harkivā. Viņi šobrīd joprojām turpina ar spārnotajām raķetēm apšaudīt pilsētas, civilo infrastruktūru. Mēs ļoti labi atceramies, kas notiek ar daudzīvokļu namiem, uz kuriem tiek izšautas raķetes, ir milzīgi upuri.