/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
Iepriekš, vērojot pirms tam pieteikto dueli “Levits pret Pīlēnu”, biju ļoti nobažījies. Ņemot vērā Levita zemos reitingus un opozīcijas nerimstošo naidu pret “Kariņa–Levita režīmu”, nekas neliecināja viņam par labu, un tad atliktu tikai Pīlēns. Lūdzu, tikai ne Pīlēns!
Bet tad Levits nolēma savu kandidatūru atsaukt, paziņojot: “Ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties.” Smalks veids, kā izkāpt no ringa, kurā nav iespēju uzvarēt, lai gan par to de facto koalīciju jāpiekrīt – tāda tik tiešām iezīmējusies.
Un tad tika pieteikti vēl divi prezidenta amata kandidāti – Progresīvie izvirzīja Elīnu Pinto, bet Vienotība – Edgaru Rinkēviču. Tagad jau viss palika daudz interesantāk.
Elīnas Pinto vārdu izdzirdēju pirmo reizi, bet, izpētot viņas biogrāfiju kā arī profesionālo un sabiedriski pilsonisko darbību, jāsaka – iespaidīgi. Tiešām lieliska prezidenta amata kandidāte. Diemžēl realitātē viņai, protams, tiks vien 10 pašu Progresīvo balsis. Jo, tā pavisam reāli, – kura vēl partija, neskaitot Vienotību, varētu atbalstīt Progresīvos? Bet Vienotībai pašai savs kandidāts, tā ka...