Ukrainas bēgļu uzņemšanai nepieciešams ilgtermiņa redzējums un pusaudžu integrācija Latvijas izglītības iestādēs, piektdien Iekšlietu ministrijā (IeM), atklājot pieredzes apmaiņas pasākumu par bēgļiem, norādīja nevalstiskās organizācijas (NVO) "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala.
NVO "Gribu palīdzēt bēgļiem": nepieciešams ilgtermiņa redzējums un pusaudžu integrācija izglītības iestādēs (1)
Jākobsone-Gavala norādīja, ka līdz šim daudz darīts bēgļu atbalsta pasākumos, tomēr organizācija aicinājusi pašvaldības uz nepieciešamību par ilgtermiņa redzējumu.
Kopš bēgļu ierašanās ir ļoti labi atrisinātas pamatlietas, tomēr ir jāsaprot, ka daļa bēgļu būs spiesti palikt ilgāk, jo viņiem Ukrainā vienkārši nav kur atgriezties.
Līdz ar to jādomā par to, kā izmitināšanas jautājumu sasaistīt ar nodarbinātību un izglītību, piemēram, lai attālajos reģionos cilvēki varētu nokļūt pie nepieciešamajiem pakalpojumiem.
Attiecībā uz valodas jautājumu jādomā, kā arvien vairāk motivēt cilvēkus runāt un mācīties latviski. Viena no lietām par ko visvairāk pēdējā laikā runāts ir izglītības jautājumi, proti, organizācija uzskata, ka nevar turpināties bezgalīgi bērnu nedošanās uz Latvijas izglītības iestādēm, tā vietā turpinot mācīties Ukrainas izglītības sistēmā.
"Mūsuprāt bērniem ir jābūt piesaistītiem Latvijas mācību iestādēm vismaz tādā mērā, lai integrētos un mācītos latviešu valodu un viņiem būtu iespēja socializēties. Lielākā daļa šādu bērnu, kuri uzturas dzīvesvietās, ir pusaudži. Šis jautājums vairs nevar gaidīt, jo tuvojas 1.septembris," norādīja organizācijas pārstāve.
Nevalstiskās organizācijas ir priecīgas par līdz šim saņemto atbalstu no valsts un uzņēmējiem, tomēr, ja atbalsts būtu plašāks, tad varētu darīt vēl labāk un vairāk.
Jau ziņots, ka Latvijas valsts līdz šim sniegtais atbalsts no kara atbēgušajiem Ukrainas iedzīvotājiem veido aptuveni 64 miljonus eiro.
Bēgļu uzņemšanas atbalsta plāns pērn sagatavots, balstoties uz pieņēmumu, ka šogad ukraiņiem būs ļoti grūti un sekos, iespējams, otrais bēgļu vilnis, kas nozīmētu, ka Latvijai nāktos uzņemt vēl 40 000 bēgļu, taču tas nav noticis. Patlaban bēgļu plūsma ir mērena, situācija pamazām sāk stabilizēties un sākotnēji plāna ieviešanai paredzētie 204 miljoni eiro samazināti līdz 102 miljoniem eiro.
2023.gadā Latvijā, šķērsojot ārējo robežu, ir ieceļojuši vairāk nekā 43 000 Ukrainas pilsoņi, pārsvarā gan personas šķērso Latviju tranzītā, lai atgrieztos Ukrainā vai dotos uz kādu citu ES valsti.