Jākobsone-Gavala norādīja, ka līdz šim daudz darīts bēgļu atbalsta pasākumos, tomēr organizācija aicinājusi pašvaldības uz nepieciešamību par ilgtermiņa redzējumu.
Kopš bēgļu ierašanās ir ļoti labi atrisinātas pamatlietas, tomēr ir jāsaprot, ka daļa bēgļu būs spiesti palikt ilgāk, jo viņiem Ukrainā vienkārši nav kur atgriezties.
Līdz ar to jādomā par to, kā izmitināšanas jautājumu sasaistīt ar nodarbinātību un izglītību, piemēram, lai attālajos reģionos cilvēki varētu nokļūt pie nepieciešamajiem pakalpojumiem.
Attiecībā uz valodas jautājumu jādomā, kā arvien vairāk motivēt cilvēkus runāt un mācīties latviski. Viena no lietām par ko visvairāk pēdējā laikā runāts ir izglītības jautājumi, proti, organizācija uzskata, ka nevar turpināties bezgalīgi bērnu nedošanās uz Latvijas izglītības iestādēm, tā vietā turpinot mācīties Ukrainas izglītības sistēmā.
"Mūsuprāt bērniem ir jābūt piesaistītiem Latvijas mācību iestādēm vismaz tādā mērā, lai integrētos un mācītos latviešu valodu un viņiem būtu iespēja socializēties. Lielākā daļa šādu bērnu, kuri uzturas dzīvesvietās, ir pusaudži. Šis jautājums vairs nevar gaidīt, jo tuvojas 1.septembris," norādīja organizācijas pārstāve.