Baltijas un Ziemeļvalstīm nepieciešama vienota pieeja pārrobežu drošības jomā, pauž amatpersonas

Valstu pārstāvji bija vienisprātis par vienotas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieejas izmantošanu šī brīža drošības izaicinājumu kontekstā.

"Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ES dalībvalstīm ir jāfokusējas uz vienotu un proaktīvu rīcību, tostarp attīstot juridisko un institucionālo ietvaru, kā arī politisko spiedienu uz migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm, lai risinātu pastāvošos izaicinājumus. Latvija ir viena no valstīm, kas joprojām saskaras ar Baltkrievijas varas iestāžu īstenoto hibrīduzbrukumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, un aktīvi strādā pie tā, lai tiktu ieviesti tehniskie risinājumi un inovācijas robežapsardzībā," paudis Trofimovs.

Cilvēku tirdzniecība un migrantu kontrabanda pāri ES ārējām robežām nopietni apdraud katras dalībvalsts iekšējo drošību. Tāpēc ir svarīgi apzināties kopīgās rīcības jomas un pilnveidot Šengenas robežu kodeksu.

ES dalībvalstis ir vienojušās par grozījumiem Šengenas robežu kodeksā, kas paredz uzlabot ES ārējo robežu pārvaldību gadījumos, kad tiek konstatēts nopietns apdraudējums sabiedrības veselībai vai migrantu instrumentalizācijas radīti izaicinājumi, kā arī pārskatot un stiprinot pasākumus pie dalībvalstu iekšējām robežām, lai efektīvāk reaģētu uz apdraudējumiem, kas vienlaikus skar lielāko daļu dalībvalstu, un pilnībā izmantotu iekšējās robežkontroles atjaunošanai alternatīvus pasākumus.

Tikšanās NB8 - Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas - valstu formātā tika organizēta saistībā ar 2023. gadā Latvijas sākto valstu sadarbības koordināciju. Ciešā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbība, kas izveidojās 90. gadu sākumā, ir balstīta kopējās vērtībās un politiskās un ekonomiskās interesēs.