Video ⟩ Bunkus slepkavība: izmeklētājiem lietas izplānošana un izpilde ir skaidra līdz pat detaļām

No Uļmanam izvirzītās apsūdzības, ar ko “de facto” neoficiāli izdevās iepazīties, izriet, ka gatavošanās advokāta un maksātnespējas administratora Bunkus slepkavībai notikusi 11 hektārus lielā īpašumā Ķekavas novadā, Katlakalnā. Aiz betona žoga apslēptajā teritorijā atrodas nepabeigta viesnīca, pirts un vairākas cits būves. Izmeklētāju ieskatā, šajā vietā Bunkus slepkavības īstenotāji tikās, izmēģināja šaujamieročus un glabāja no Lietuvas atvestos transportlīdzekļus.

Īpašums pieder akciju sabiedrībai “A.V.V.”. Uzņēmumu 1991.gadā dibināja kriminālajās aprindās zināma trijotne. Starp viņiem - Genādijs Vaļagins. Viņš bija tolaik par reketa karali dēvētā Ivana Haritonova labā roka.

90.gadu otrajā pusē Haritonovu un Vaļaginu notiesāja par izspiešanu. Viņi cietumā pavadīja vairākus gadus. Pērn martā Vaļaginu nošāva viņa automašīnā pie bāra Pļavniekos.

Neoficiāla informācija liecina, ka tieši Vaļaginu izmeklētāji uzskata par Bunkus slepkavības organizatoru.

Slepkavību pasūtījuši jeb, kā teikts apsūdzībā, uz to uzkūdījuši “Mono” līdzīpašnieks un “LPB bankas” labuma guvējs Mihails Uļmans un veikalu tīkla “Mego” lielākais īpašnieks Aleksandrs Babenko. Abiem ar Vaļaginu bijušas gan darījumu, gan personiskas attiecības.

Kā izriet no apsūdzības, Uļmanam kā uzņēmuma “Rego Trade” bijušajam valdes loceklim esot radusies nepatika pret Bunku kā šīs firmas maksātnespējas administratoru. Par Bunkus slepkavību organizatoram tikuši piedāvāti 100 tūkstoši eiro, izpildītājam – 200 tūkstoši eiro. Naudu Vaļaginam esot nodevis Babenko, taču līdz pašam šāvējam viss apsolītais beigās nenonāca.

Vairāk nekā 100 tūkstoši eiro izpildītājam netika samaksāti, atklāj prokurors Lasmanis.

Jau minētajā īpašumā Ķekavas novada Katlakalnā Vaļagins par Bunkus slepkavības izpildītāju nolīga Krievijas pilsoni Viktoru Krivošeju, kurš savulaik bija sēdējis Jelgavas cietumā par slepkavību un laupīšanu. Krivošejam tika uzdots izsekot Bunku un noskaidrot viņa ikdienas pārvietošanās maršrutu. Krivošejam piešķīra divas mašīnpistoles un munīciju.

Pirmais slepkavības mēģinājums notika 2016.gada septembrī. Bunkum no rīta braucot pa Varoņu ielu centra virzienā, viņu sagaidīja divi uz motocikla. Tā vadītājs nav noskaidrots, bet, aizmugurē sēdošais, Krivošejs notēmēja pa Bunkus automašīnas sānstiklu, taču taču tehniskas kļūmes dēļ ierocis neizšāva.

2017.gada beigās Krivošejs ticis informēts, ka pasūtītā slepkavība jāizpilda līdz galam. Saskaņā ar iepriekšējo vienošanos Uļmans, Babenko un Vaļagins satikušies Rīgas centrā uz Lāčplēša un Akas ielu stūra, kur organizētājs informējis par transportlīdzekļu sagādi nozieguma īstenošanai.

2018.gada 30.maija rītā Krivošejs kopā ar nezināmu šoferi kravas mašīnā gaidīja Bunku braucam pa Varoņu ielu Aizsaules ielas virzienā. Kad Bunkus bija pietiekami tuvu un sāka apdzīšanas manevru, Krivošejs no kravas kastes ar “kalašņikovu” izdarīja ne mazāk kā septiņus šāvienos.

Pēc slepkavības tās izpildītāji nogriezās pa labi pirms Brasas tikta. Starp sliedēm un kapiem sadedzināja kravas mašīnu, šķērsoja dzelzceļu, dzīvojamo māju zonā Ozolu ielā iekāpa tumšā apvidus auto un aizbrauca. Pēc tam Pārdaugavā vēlreiz nomainīja mašīnu.

Apsūdzībā, ar ko “de facto” neoficiāli iepazinās, notikumi izklāstīti ļoti detalizēti, kas norāda uz kāda iesaistītā, iespējams, Krivošeja sadarbošanos ar policiju, vismaz kādu brīdi.

“Šobrīd neviena no apsūdzētajām personām savu vainu neatzīst, izmanto likumā paredzētos līdzekļus un īsteno savu aizstāvības taktiku. Komentēt šobrīd kādā veidā tas tika iegūts, vai kāda persona ar mums sadarbojās un kā mēs ieguvām šīs ziņas, es šobrīd nevaru,” saka Lasmanis, kurš kriminālprocesu sāka uzraudzīt 2019.gadā, aptuveni gadu pēc Bunkus slepkavības.

Aizdomās par Bunkus slepkavību grupu, ieskaitot iespējamos pasūtītājus Uļmanu un Babenko, aizturēja pērn - četrus gadus vēlāk.

Bunkus slepkavības lietā apsūdzētie joprojām atrodas apcietinājumā. Lai arī, piemēram, Uļmans ir sūdzējies, ka ieslodzījuma vietā viņam pasliktinājusies veselība, tiesa nav piekritusi Uļmanu izlaist pret drošības naudu, uzskatot, ka viņš var traucēt izmeklēšanai.

“Nerunājot konkrēti par katru no apsūdzētajām personām un neidentificējot, varu pateikt tikai to, ka tika konstatēti gan reāli liecinieku ietekmēšanas riski, gan bēgšanas riski, gan pretdarbības,” teic prokurors.

Apsūdzēto aizstāvji sniegt interviju “de facto” atteicās. Vienīgi Babenko advokāte rakstiski atbildēja, ka viņas klients nozieguma izdarīšanā neesot iesaistīts.

“Mana aizstāvamā nostāja visa kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā ir bijusi konsekventa un nemainīga. Arī šobrīd, norādot uz kriminālatbildības izslēdzošiem apstākļiem un to, ka Aleksandrs Babenko nav iesaistīts dotā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Jāuzsver, ka aizstāvība nepārtraukti norādīja uz būtiskiem kriminālprocesa un cilvēktiesību pārkāpumiem, ilgstoši paturot Aleksandru Babenko apcietinājumā,” raksta advokāte Helēna Purviņa.

Babenko aizstāve atbildē arī piemin kādas kompetentas iestādes atzinumu, kurš apstiprinot cilvēktiesību pārkāpumus lietā. Ļoti iespējams, ka domāta Tiesībsarga biroja atbilde, kurā norādīts uz apcietināto ierobežotajām iespējām atspēkot pierādījumus, jo visi lietas materiāli viņiem netika uzrādīti. Kā skaidro prokuratūrā, pierādījumi aizdomās turētajiem uzrādīti tādā apjomā, lai tas nekaitētu izmeklēšanai.

Krimināllietā izvirzītās apsūdzības par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos paredz bargu cietumsodu. Notiesāšanas gadījumā minimālais iespējamais brīvības atņemšanas ilgums ir 15 gadi.