Aiz foruma "Līdere" priekškara. Atklāta intervija ar Solvitu Kabakovu

Izrāvums no pilnās intervijas TVNET premium satura KLIK.

Tavam lolojumam [forumam "Līdere"] jau palikuši pieci gadi! Vai nav tāda sajūta, ka noslēdzies tāds kā pirmais posms un tagad laiks doties tālāk dzīvē? Padalies sajūtās...

Patiesībā man atbildē tev gribētos vilkt paralēles ar bērna būšanu. Pirms šī foruma man ir bijuši neskaitāmi projekti, bet nav bijis neviens projekts, ko es izjustu kā pašas bērnu. Jā, vēl jo vairāk, ka man meitiņai tagad ir līdzīgs vecums. (Smejas.)

Manai meitai maijā paliks pieci gadi, un es jau redzu, ka viņa ir kļuvusi patstāvīga. Ja sākumā bērniņš bez tevis nevar neko, tu viņu visu laiku bužini un ucini, tad tagad bērnam jau ir sava stāja, sava esība. Viņš sāk dzīvot savu dzīvi. Tu vari audzināt bērnu pēc kaut kādiem standartiem, bet viņam tāpat būs savs ceļa gājums - tu vari tikai piepalīdzēt, lai mūžs ir piepildīts. Pagaismot ceļu attīstības ceļā. Arī ar forumu "Līdere" ir tāpat – šobrīd ir tāda sajūta, ka palicis vieglāk - ir atpazīstamība, sava veida prestižs, zināms rokraksts un būtība. Bet no otras puses, ja tu to latiņu cel un cel, tu nevari nevienu mirkli atslābt, jo klausītāju prasības aug. 

Tu mūsu pirmajā intervijā teici skaistus vārdus - svētki sievietei, kura vēlas papildināt trauku, no kura visi smeļ. Vai tiks saglabāta šī pati vīzija arī sestajā foruma gadā?

Jā, noteikti tie būs vienas dienas svētki mums, tikai sev. Šogad, paveroties pasaules fonā - kovids, kara šausmas Ukrainā, inflācija, darba zaudēšana, sarežģītības attiecībās, vientulība, trauksme sevī -, gribējās programmu apzināti veidot vieglāku, nedaudz vairāk izklaidējošu. 

Protams, būs arī dvēseliskie gabali, kur noritēs pa asarai, - emociju gammai ir jābūt pilnai! Lai šī svētku diena ir mūsu trauku papildinošā diena.

2500 klausītājas milzīgajā Ķīpsalas hallē, 18 lektori, tūkstošiem skatītāju tiešraidē... Kā tev šķiet, kas nostrādāja šajā projekta veiksmē - tava intuīcija, sirdsbalss, kritiskāks pasaules skatījums? 

Esmu par to domājusi, bet laikam turos pie principa, ka es pati esmu vidējā aritmētiskā foruma "Līdere" klausītāja, tāpēc skatos tēmas, kas manā vecuma posmā ir interesējošas un aktuālas. Protams, man ļoti svarīga ir klausītāju atgriezeniskā saite. Uzskatu, vissvētīgākais un vērtīgākais darbs ir zināt, kas ir raibas acis pēc 1500 anketu izlasīšanas. Tur ir daudz ideju, ieteikumu, pārdomu, un tas man ir ļoti svarīgi, sadzirdēt klausītāju!

Katru gadu foruma lektori sievietes iedvesmo arī caur savu ērkšķaino dzīves ceļu un ļoti sāpīgo dzīves pieredzi. Zinu, ka tev arī bija dzīves posms, kad īsā laikā piedzīvoji daudz emociju - sākot no svētlaimes, kad piedzima tava meitiņa, līdz smeldzīgām dvēseles sāpēm, kad pazaudēji savu autoritāti - tēva plecu.

Saki, lūdzu, vai forums šajā dzīves mirklī tev atdarīja un palīdzēja pašai? 

Forums noteikti ir viens no gada spēcīgākajiem emocionālākajiem pārdzīvojumiem. negulētas naktis, milzīgā atbildības sajūta, jā, arī panikas epizodes un balansēšana uz izdegšanas robežas, bet rezultāts ir tā vērts, jo forums mums katrai ir kā tāds psihoterapijas seanss. Tu vari atskatīties retrospekcijā - kādi notikumi tevī izveidoja šo skatpunktu, kā tagad veries uz lietām. Kas ir mainījies tevī. Tas ir labs atskaites punkts - dziļa ieskatīšanās sevī. 

(Ievelk elpu.) Pēc pirmā foruma man drīz vien piedzima meitiņa un pēc trim mēnešiem aizgāja man mīļš cilvēks. Balsts it visā. Tētis.

Tobrīd tu saproti, cik milzīgs diapazons ir starp šīm divām emocijām - tu gūsti laimi un piepildījumu, un tad tu zaudē lielu daļu savas identitātes. 

Tādā brīdi viss šķiet mazs un nenozīmīgs. Bet tad saproti, ka tu jau nevari visu mūžu skumt...

Es mēģināju iztēloties – ko par to domā mans tētis. Kā viņš skatītos un ko man teiktu. Zinu, ka nevienu brīdi viņš nebūtu vēlējies, lai viņa aiziešana mums radītu lielu emocionālu triecienu. Bet tas tā vienmēr notiek. Tāpēc nāves tēma parādījās un parādīsies arī turpmāk uz foruma skatuves.

Man aizvien ir ļoti sāpīgi apzināties to, cik viņam [tētim] bija grūti un smagi tajā pēdējā slimības posmā, kad viņš pats apzinās, ka nāve ir pavisam tuva neizbēgamība. Es nevaru par to mierīgi runāt un slēpt asaras. Es varu tikai nojaust, kādām sajūtām viņš gāja cauri. Spēcīgs cilvēks, uz kuru visi paļaujas un kurš vienmēr bijis spēcīgs, paliek aizvien vājāks, vājāks, līdz vairs nevar karoti rokā noturēt. Viss sabrūk.

Ja runājam par nāvi, kad cilvēks aiziet, – man bija iespēja būt blakus viņam šajā mirklī. Un es varu pateikt, ka tas mirklis bija ļoti gaišs. Jā, es biju pārsteigta, jo biju iedomājusies to visu savādāk - traģisku sajūtu apvītu brīdi. Viņš pats man piezvanīja un, atstājot sava trīs mēnešus vecā bērniņa barošanu un vannošanu vīram, devos pie tēta. Tas bija vēls vasaras vakars, bet šķita, ka telpa ir saules pielieta. Tas bija intīms brīdis - turi roku un sajūti, ka viņš sajūt, ka nav šajā mirklī viens. Ka dzīvē padarītais nepaliek tāpat vien - tev tagad nav jābūt vienam. Un man ir iespēja atvadīties un pateikties. 

Nebija skumju, līdz nepieslēdzas prāts ar savām domām par to, kas tagad būs. Tas liek cerēt, ka nāve nebūs tumšākais brīdis mūsu dzīvē. Drīzāk jauna dzimšana, jauns sākums...

Atgriežoties pie tavām otrajām emocijām - meitiņas piedzimšanas. Taviem pirmajiem bērniem jau tūlīt sāksies sava dzīve, bet tu ar vīru lēmi, ka tapsiet par  vecākiem vēlreiz. Tas bija rūpīgi plānots solis? 

Katram tā sava slavenā 40-gadnieku krīze atnāk savādāk. Kādam vajag sarkanu auto, kādam jaunu mīļāko, kādam bērnu. Es piederu pie tiem trešajiem. Vienrīt es pamodos un sapratu, tur nav variantu – tā sajūta atnāk un viss. Ir kāds labs dzejolis - saucas "Aplamie gadi". 

Solvita citē: Aiz kalniem jau jaunības trakums, / Aiz kalniem vēl vecuma miers, / Tad pienāk tie aplamie gadi / Kā kaklā iesprūdis siers.

Lielie bērni bija jau lieli – viņi tik ielūkojas ledusskapī un drīz atā! Pienāca brīdis, kad vīram saku - vajag, uz ko viņš man: "Kam tev? Lielie jau ir lieli. Mēs beidzot varam sākt dzīvot sev, pabūt divatā." Bet man jau bija rozā brilles...

Pilnu interviju lasi TVNET premium saturā KLIK! 

Uz tikšanos!

FORUMS LĪDERE: 2022.g.

FORUMS LĪDERE: 2021.g.

FORUMS LĪDERE: 2020.g.

FORUMS LĪDERE: 2019.g.