Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Pētījums: slēptās izmaksās par starptautiskiem pārskaitījumiem ES bankas gadā ietur 12,5 miljardus eiro

Naudas maks. Ilustratīvs attēls.
Naudas maks. Ilustratīvs attēls. Foto: Shutterstock

Lai gan pārskatāmi starptautiskie maksājumi Eiropas Savienībā (ES) ir ar likumu aizsargātas tiesības, lielākā daļa banku turpina slēpt izmaksas aiz paaugstinātiem valūtas kursiem, vēsta Igaunijas finanšu tehnoloģiju kompānija "Wise" (iepriekš "Transferwise"). Uzņēmuma veiktajā pētījumā noskaidrots, ka kopumā gada laikā slēptās izmaksas ES sasniedz 12,5 miljardus eiro.

Pētījuma veicēji atzīmē, ka jau 2020. gadā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula attiecībā uz konkrētām maksām par pārrobežu maksājumiem Savienībā un maksām par valūtas konvertēšanu, kas nosaka, ka "valūtas konvertēšanas pakalpojumu sniedzējiem pirms maksājuma darījuma uzsākšanas ir jāatklāj informācija par maksām par valūtas konvertēšanu". Tas nozīmē, ka visām izmaksām jābūt caurspīdīgām.

Lai gan jau drīz pēc tam - 2021. gada pavasarī jeb gadu pēc regulas stāšanās spēkā – Eiropas Komisija dalībvalstīm nosūtītā vēstulē norādīja, ka "daži maksājumu pakalpojumu sniedzēji lietotājiem neizpauž valūtas konvertācijas izmaksas", un aicināja valsts iestādes par to ziņot, "Wise" pētījums liecina, ka problēmas šajā sektorā ir joprojām un liela daļa finanšu pakalpojumu sniedzēju ES apgrūtina pārrobežu maksājumu nodevu identificēšanu vai slēpj tās aiz paaugstinātiem valūtas kursiem. 

Pētījumā analizētas 25 bankas no sešām ES dalībvalstīm (Beļģijas, Igaunijas, Lietuvas, Ungārijas, Spānijas, Vācijas), kā arī Lielbritānijas, un šīs bankas apkalpo aptuveni 80% no šo tirgu iedzīvotājiem. Noskaidrots, ka pat trīs gadus pēc regulas stāšanās spēkā 92% no pētījumā iekļautajām ES bankām turpina izmantot juridiskās nepilnības, slēpjot valūtas konvertācijas maksas.

Tostarp secināts, ka vidējais uzcenojums par starptautiskajiem maksājumiem Ungārijā ir 1,06%, Spānijā - 1,84%, bet Igaunijā - 2,58%.

"Kopumā gada laikā slēptās izmaksas ES sasniedz 12,5 miljardus eiro. No visām pētījumā iesaistītajām bankām 92% maksa par starptautiskajiem maksājumiem nebija pilnībā caurspīdīga."

Tāpat atklāts, ka tikai divās no pētījumā iesaistītajām 25 bankām maksājumi bija pilnībā caurspīdīgi. 

Lai noteiktu katra pakalpojumu sniedzēja caurspīdīguma līmeni, tika analizēti trīs parametri:

  1. valūtas kurss - vai tiek parādīts valūtas maiņas kurss?
  2. Vai parādītais valūtas kurss atbilst tirgus vidējam kursam; summa - vai tiek parādīta pārskaitījuma kopējā summa?
  3. samaksa - vai klientam ir skaidri zināma samaksa par darījumu?

Analizējot datus, secināts, ka no 25 bankām 20% neuzrāda nekādu informāciju par valūtas maiņas kursu, kas izmantots pārskaitījuma brīdī. Turklāt 72% nodrošina valūtas kursu, kas nav tirgus vidējais, bet gan pašu pārvērtētais kurss. Attiecīgi patērētājs netiek informēts par pievienoto uzcenojumu.

Tāpat 40% no analizētajām bankām nebija pieejamas informācijas par izmantoto valūtas kursu, bankas uzrādīja tikai kopējo pārveduma summu vai komisijas maksu par pašu darījumu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 12% no analizētajām bankām ir caurskatāmas daļēji, bet ne pilnībā. Dažos gadījumos bankas aprēķina reālās pārskaitījuma izmaksas, bet uzrāda tās sīkā drukā. Citos gadījumos tika kotēta valūtas konvertācijas maksa, bet netika izmantots ne vidējais tirgus kurss, ne Eiropas Centrālās bankas piedāvātais kurss. Tikai "ING Bank" ("Internationale Nederlanden Groep") un "British Starling Bank" ir pilnībā pārredzamas un atklāj visas izmaksas un komisijas maksas.

"Wise" sadarbības ar valsts iestādēm vadītājs Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā Magali van Bulks uzsver, ka bankas turpina izmantot nepilnības ES juridiskajā regulējumā, lai maldinātu klientus un iekasētu no tiem izmaksas, kas slēpjas aiz paaugstinātiem valūtas kursiem.

"Diemžēl šī shēma joprojām ir izplatīta visā Eiropas Savienībā, kā rezultātā klienti zaudē miljardus eiro. Bez pienācīgas caurskatāmības patērētāji nevar salīdzināt pakalpojumus un izmaksas, bet tas samazina konkurenci un ļauj saglabāt augstas cenas," pauž van Bulks.

Ar papildus informāciju un datiem no pētījuma (angļu valodā) iespējams iepazīties šeit. Pētījums ir balstīts uz informāciju, kas saņemta no 25 bankām, izsekojot to naudas pārvedumu kustībai laikā no 2022. gada augusta līdz 2023. gada martam. Pētījumā galvenā uzmanība pievērsta maksājumiem ES ietvaros un Lielbritānijas gadījumā GBP/EUR maksājumiem. Uz šiem maksājumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula attiecībā uz konkrētām maksām par pārrobežu maksājumiem Savienībā un maksām par valūtas konvertēšanu.

Svarīgākais
Uz augšu