Pēdējo reizi iekļūt Eirovīzijas finālā Latvijai izdevās 2015. un 2016. gadā ar divām Aminatas dziesmām. Pirms tam sešu gadu neveiksmju sērija, bet vēl pirms tam – 2008. gadā finālā iekļuvām ar “Pirates of the Sea” dziesmu “Wolves of the Sea”. Šiem faktiem un statistikai vajadzētu palīdzēt nonākt pie kaut kādiem secinājumiem.
Finālā ir neiekļuvušas gan ļoti labas dziesmas, gan arī ļoti sliktas dziesmas, bet “Pirāti” pierādīja, ka var tikt tālāk pat ar dziesmu, kuru ir kauns klausīties vēlreiz. Pats galvenais – pietiekami ekspresīvs šovs ar intensīvu skraidīšanu apkārt. Tātad principā ir skaidrs, ka dziesmas kvalitāte, lai arī nav nenozīmīga, tomēr noteikti nav vienīgais noteicošais faktors.
Sekojoši, Supernovā mums būtu nevis jāuzdod jautājums, kura dziesma mums patīk vislabāk, bet gan – kura dziesma vislabāk patiks Eirovīzijai? Un šī ir tā vieta, kurā es saskatu grandiozu problēmu. Jo gan skatītāji, gan arī žūrija šogad izvēlējās labāko dziesmu, nevis labāko dziesmu Eirovīzijai.
Starp citu, smieklīgi, cik ļoti katru gadu tiek slēpts pašmāju atlases konkursa “Supernova” žūrijas sastāvs. To pa kluso atklāj tikai pēc tam, kad noslēdzies Eirovīzijas fināls. Šoreiz žūrija bija šāda: