Demokrātija pret autokrātiju jeb Turcijas prezidenta vēlēšanu augstās likmes

Vai Kiličdaroglu spēs apsteigt Erdoganu, kurš valstī augstākajos amatos ir teju 20 gadus? Par Turcijas prezidenta politikas īpatnībām un sekām, kas var notikt, ja Erdogans zaudē varu, vēsta “The Economist” un “Reuters”.

Erdogana valdīšanas laika īpatnības

No 2003. līdz 2014. gadam Erdogans bija Turcijas premjerministrs, taču 2014. gadā viņš kļuva par valsts vadītāju. Tāpat kā visi autokrāti, Erdogans nostiprinājis savu varu, pateicoties sistemātiskai valsts institūciju vājināšanai, lai būtu mazāka iespējamība, ka viņa varu varētu kāds ierobežot vai koriģēt.

Tieši tādēļ divu gadu laikā Erdogans atlaida no darba divus nomināli neatkarīgās Turcijas Centrālās bankas vadītājus. Viņš piespieda Turcijas Centrālo banku veikt absurdu monetāro politiku, kā arī par finanšu ministru iecēla savu znotu, vēsta “The Economist”.

Rezultāts – ekonomiskās izaugsmes pieaugums, taču – arī inflācijas pieaugums. Pagājušajā gadā Turcijas patēriņa cenu indekss sasniedza 86%, bet pašlaik turas virs 40%. Piemēram, vēlētāji nesaprot, kādēļ divu gadu laikā sīpolu cena Turcijā pieaugusi pat 10 reizes. Ja neskaita valsts finanšu sistēmas kontroli, Erdogans faktiski liedzis varu tieslietu sistēmai, tajā darbā iekārtojot “vajadzīgos cilvēkus vajadzīgajās vietās”.

Ir arī jautājumi par mediju brīvību Turcijā. Iebiedēšana, kā arī Erdogana sabiedroto kļūšana par dažādu mediju un izdevumu vadītājiem radījusi situāciju, kurā lielākie mediji un ziņu aģentūras vēsta to, kas nepieciešams esošajai varai.

Prokurori pēc Erdogana rīkojumiem iebiedējuši daudzus aktīvistus un politiķus, izmantojot standarta apsūdzības terorismā. Starp politieslodzītajiem Turcijā ir kurdu partijas līderis, kas ir trešais lielākais politiskais spēks valstī, un to var vienkārši aizliegt.

Stambulas mērs Ekrems Imamoglu, kurš ir opozīcijas spēku pārstāvis, saņēma divu gadu un septiņu mēnešu cietumsodu par “publisku ierēdņu aizskaršanu”. 2019. gadā Imamoglu nosauca par idiotismu varasiestāžu lēmumu atcelt pašvaldību vēlēšanu rezultātus, kas ļāva Imamoglu kļūt par vēlēšanu uzvarētāju. Tiesa aizliedza politiķim turpmāk kandidēt jebkurās vēlēšanās.

Erdoganu kritizēt baidās pat bijušie politiķi, un par viņu runāt atļaujas tikai tad, ja tiek garantēta anonimitāte.

Ko gaidīt no Kemala Kiličdaroglu?

Kiličdaroglu uzvara potenciāli var radīt būtiskas politiskās pārmaiņas valstī. Erdogana oponents solījis atbrīvot politieslodzītos un atcelt politiku, kas ierobežo valsts institūciju brīvību. Ļoti iespējams, ka Kiličdaroglu varētu būt draudzīgāka figūra Rietumvalstīm, kas spētu noregulēt Turcijas attiecības ar Eiropas Savienību un ASV. Pašlaik Turcija, neraugoties uz Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, tikpat kā ir pārtraukusi jebkādu sadarbību ar Eiropas bloku.

Būtiski arī tas, ka Kiličdaroglu vadībā var uzlaboties Turcijas attiecības ar ASV, kas pasliktinājušās, ņemot vērā Erdogana draudzīgo attieksmi pret Krievijas diktatoru, smagos noziegumos apsūdzēto Vladimiru Putinu, kā arī Erdogana uzbrukumus kurdiem Sīrijā.

Kas attiecas uz Turcijas nostāju pret Ukrainu, tā diez vai mainīsies. Valsts arī turpmāk piegādās Ukrainai dronus, taču sankcijas pret Krieviju neieviesīs, jo valsts ir pārāk atkarīga no Krievijas tūristiem un gāzes, uzsver “The Economist”.

Kiličdaroglu ir sešu opozīcijas partiju apvienības līderis, un viņš solījis uzvarēt otrajā vēlēšanu kārtā. Viņš apsūdzējis Erdoganu par iejakušanos vēlēšanu, kā arī balsu skaitīšanas procesā, vēsta “Reuters”.

Izšķirošā vēlēšanu komponente

Opozīcija cerēja, ka vēlētāji būs nikni, ņemot vērā valsts ekonomiskās problēmas. Nestandarta monetārā politika, ko īsteno esošā vara, iekļauj zemas procentu likmes, kā rezultātā Turcijas lira ievērojami zaudējusi savu vērtību, un kā rezultātā ievērojami pieaugusi inflācija. Turklāt bija gaidāms, ka varasiestāžu lēnā reakcija uz zemestrīci, kurā dzīvību zaudēja 50 000 cilvēku, arī ietekmēs vēlētāju izvēli.

Kiličdaroglu solīja atjaunot Turcijas demokrātiju pēc vairāku gadu apspiešanas, atgriezt tradicionālo ekonomisko politiku, atjaunot varas institūciju neatkarību un saikni ar Rietumiem, vēsta “Reuters”.

Kritiķi gan pieļauj, ka pārvēlēšanas gadījumā Erdogans kļūs par vēl autoritatīvāku vadītāju.

Prezidenta vēlēšanās trešais kandidāts – partiju bloka “ATA Alianse” Sinans Ogans vēlēšanās ieguva 5,23% balsu. Paredzams, ka vēlēšanu iznākumu otrajā kārtā izšķirs tieši šie vairāk nekā pieci procenti vēlētāju. Jāatgādina, ka pēc provizoriskajiem rezultātiem pašreizējais valsts galva Erdogans saņēmis 49,34% balsu, bet sešu opozīcijas partiju alianses kandidāts Kiličdaroglu - 45% balsu.