Pompejos atklāti divi jauni skeleti. Nāves cēlonis - zemestrīce

Vezuva izvirdums Pompejus pārklāja ar biezu pelnu un pumeka slāni, kas nogalināja daudzus pilsētas iedzīvotājus. Blakus esošo pilsētu Herkulānu tikmēr pārklāja lava. Pompeji atradās zem pelnu slāņa līdz 17. gadsimtam, kad tur sākās arheoloģiskie izrakumi.

Pelnu slāņos, kas klāja Pompejus, pirmie arheologi novēroja dobumus un drīz vien saprata, ka tos atstājuši cilvēku ķermeņi. 1800. gados arheologi, ielejot šajās dobajās vietās ģipsi, radīja vairākus pārsteidzošus Pompeju upuru atdarinājumus.

Jaunatklātie skeleti tika atklāti renovācijas darbu laikā vietā, kur Pompeju laikā atradās dzīvojamā ēka un maiznīca.

“Modernās arheoloģijas tehnoloģijas palīdz labāk saprast to elli, kas dažu dienu laikā pārņēma Pompejus, novedot pilsētu līdz pilnīgai iznīcībai un nogalinot daudzus tās iedzīvotājus - vīriešus, sievietes un bērnus. Izmantojot analīzi un jaunāko metodoloģiju, mēs varam sniegt ieskatu bojāgājušo pēdējos dzīves mirkļos,” teica Pompeju arheoloģiskā parka direktors Gabriels Cuhtrīgels.

Arheologi minēja, ka ievainojumu pēdas skeletos liecina par to, ka abi vīrieši mira zemestrīces laikā, kas izcēlās pēc Vezuva izvirduma. Tas, ka viņi nebija miruši nosmokot vai sadegot lavā, liecina, ka zemestrīce bija daudzu pilsētas iedzīvotāju nāves cēlonis.

Līdzās mirstīgajām atliekām tika atrasts arī auduma gabals, kurā bija ievīstītas monētas un, iespējams, pērļu kaklarotas fragmenti. Dažas no monētām bija kaltas Romas imperatora Vespasiāna laikā, bet viena monēta Romas republikas laikā – vairāk nekā gadsimtu pirms izvirduma.