Odesa – Ukrainas dienvidu pērle. Pilsētā nonāku laikā, kad tās ielās norit aktīva atkrieviskošana. Pagājušā gada beigās demontēta Katrīnas Lielās statuja, kas pārraudzīja Odesas ostas pasažieru termināli. Lai uzzinātu vairāk par dzīvi pilsētā, tiekos ar ebreju kopienas līderiem. Viņi man kategoriski atsakās stātīt par holokaustu. «Jūs man jautājat par holokaustu? Paklausieties, kas notiek tagad. Izvaro bērnus, pat mēnesi vecus. Cilvēkiem nogriež ķermeņa daļas. Dzemdību speciālisti bija spiesti pieņemt dzemdības pa telefonu,» man saka Kira. Viņa karo par Ukrainu no frones mājās.

Ebreju skaits kopš tā brīža sāka sarukt un īpaši samazinājās laika posmā no 1939. līdz 1959. gadam. «Ebrejus Odesā vajāja arī pirms Otrā pasaules kara. 19. un 20. gadsimtā notika vairāki grautiņi visā Krievijas impērijā, arī šeit,» man saka Tsvī Hišs Blinders, Odesas ebreju avīzes «Šomrej Šabos» galvenais redaktors.

«Es biju Hersonā, kad to pāris stundas pēc ienākšanas Ukrainā sagrāba krievi. Mēs pat nepaspējām pamosties. Redzējām tankus pilsētā. Skvērā nošāva 60 civiliedzīvotājus, kas vēlējās aizstāvēt savas mājas. Gandrīz nedēļu neļāva savākt viņu mirstīgās atliekas, tās tur vienkārši stāvēja…»

Kira iejaucas: «Un jūs man jautājat par holokaustu? Paklausieties, kas notiek tagad. Izvaro bērnus, pat mēnesi vecus. Cilvēkiem nogriež ķermeņa daļas. Dzemdību speciālisti bija spiesti pieņemt dzemdības pa telefonu…»

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X