"Neglītais pīlēns" starp dzimumzīmēm - iespējams, melanoma

Kā pamanīt un atpazīt melanomu

Melanoma mēdz izskatīties dažādi, bet ir pazīmes, pēc kurām to visbiežāk var atšķirt no nekaitīgiem ādas veidojumiem. Tā kā melanoma var veidoties jebkurā ķermeņa vietā, nereti to pamana ārsts vai tuvinieks, nevis cilvēks pats. Diemžēl arī visi ārsti nepārzina melanomas “dažādās sejas”, joprojām šo ļaundabīgo audzēju mēdz diagnosticēt novēloti. Tāpēc ir svarīgi ikvienam atcerēties par melanomas riskiem un regulāri veikt ādas pašpārbaudes, kā arī allaž, kad ir iespēja, uzmanīgi apskatīt savu tuvinieku ādas veidojumus.

Īpaša uzmanība jāpievērš, ja pamanīti jauni ādas veidojumi vai kādā no esošajiem ir redzamas jebkādas izmaiņas! Melanoma visbiežāk veidojas uz ādas un izskatās kā atšķirīgs ādas veidojums, kā “neglītais pīlēns” starp citām dzimumzīmēm.

Šīs ir vispārzināmās melanomas pazīmes, taču diemžēl šī onkoloģiskā slimība var attīstīties arī, ja nekas no minētā uz ādas nav redzams. Melanomai ļoti reti, bet var būt bezpigmenta forma, tā var sākt veidoties acīs vai gļotādās, kur to savlaicīgi pamanīt spēj tikai pieredzējis speciālists.

Cik bieži un kā pārbaudīt savu ādu

Ārsti iesaka divas reizes gadā – pavasarī pirms vasaras sezonas un rudenī pēc vasaras sezonas - veikt pašpārbaudi, apskatot visu ķermeņa ādu.

“Ieteicams savas dzimumzīmes pašpārbaudes laikā fotografēt un nākamajā reizē attēlus salīdzināt, jo atmiņa mēdz maldināt. Svarīgi ir nevilcināties, pamanot kādu jaunu vai izmainītu ādas veidojumu. Nevajag gaidīt, lai tas aug vēl lielāks vai kļūst vēl tumšāks, neregulārāks, sāk čūlot vai asiņot. Melanomai ir ļoti agresīvas formas, kas attīstās strauji, turklāt ir arī citi ādas audzēji, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības,” uzsver Raimonds Karls, dermatologs, „Derma Clinic Riga” vadītājs, biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs.

Cilvēki, kam ir augstāki melanomas rašanās riski (bet nav iedzimtības faktoru) nekā vidēji iedzīvotājiem mūsu zemē ir tie, kam ir īpaši gaiša āda un mati un/vai viss ķermenis kā nosēts ar dzimumzīmēm. “Ja cilvēki, kuriem ir maz dzimumzīmju, ādas pašpārbaudi regulāri var veikt paši, jo katru jaunu veidojumu vai izmaiņas esošajos pamanīs, tad citādi ir tiem, kuri savas dzimumzīmes nevar saskaitīt. Viņiem parasti ādas veidojumi ir ne vien daudzskaitlīgi, bet arī daudzveidīgi: lieli, mazi, tumši gaiši, plati, šauri, piepacelti, plakani…

Šiem cilvēkiem vajadzētu regulāri doties pie dermatologa un veikt pārbaudes vismaz divas reizes gadā – pavasarī, pirms saule kļuvusi aktīva, kā arī rudenī, kad dabīgais iedegums pazudis.

Ja cilvēkam nav palielināts melanomas veidošanās risks, ieteicams uz ādas veidojumu pārbaudi pie dermatologa doties vismaz reizi gadā,” atzīst ārsts.

Kā pārbaudi veic ārsts

“Svarīgi, ka dermatologs apskata visu ķermeņa ādu, būs jāizģērbjas. Visus ādas veidojumus ārsts izpētīs ar dermatoskopu vai digitālo dermatoskopu, izmantojot kartēšanu. Ja kāds veidojums šķitīs aizdomīgs, sekos padziļināta pārbaude, veicot biopsiju. Pasaulē jau ir zināma neinvazīva diagnostikas metode – ar īpašu līmlenti paņem nospiedumu no aizdomīgā veidojuma, jo zināms, ka melanomas gadījumā izmaiņas ir arī uz ādas virsējā slāņa. Diemžēl šī metode Eiropā vēl nav pieejama.

Manuprāt, ļoti svarīgi, lai pacients noskaidro, vai ārstam, pie kura viņš vēršas, ir pieredze melanomas diagnostikā. Par laimi, arī tehnoloģijas nemitīgi attīstās un jau ir radīti prototipi, kā ādas veidojumus pārbauda automatizētās kamerās, kur cilvēks ieiet un bez ārsta klātbūtnes tiek instruēts, kā jānostājas, lai iekārta safotografē viņa ādu. Tad pieslēdzas mākslīgais intelekts, kurš “dabīgajam intelektam” – ārstam – jau nodod apstrādātu informāciju.

Pagaidām labākais sākotnējā diagnostikā pie mums ir digitālais dermatoskops, kurā 400 reizes lielā palielinājumā var redzēt pat to, kā ādas veidojumā pa asins kapilāriem pārvietojas eritrocīti.

Šādas iekārtas nav visos dermatologu kabinetos, bet ir solis pretī globālajam mērķim – nodrošināt arvien agrīnāku ļaundabīgo ādas veidojumu atklāšanu,“ uzsver Raimonds Karls.

Tieši tāpat pārbaudes veic cilvēkiem, kuriem jau bijusi melanoma agrīnā stadijā un tā izoperēta, kā arī tiem, kam ģimenē jeb ģeneoloģiskajā kokā vismaz divās paaudzēs diagnosticēta melanoma, tāpēc jādomā, ka varētu veidoties pārmantotā melanomas forma (to nosaka viens konkrēts gēns vai vairāku gēnu mutācijas). Šajos gadījumos pārbaužu biežumu nosaka ārsts.

Diemžēl pārmantotās melanomas formas var attīstīties neatkarīgi no tā, vai cilvēks gūst saules apdegumus. Taču kopumā visiem citiem “stāšanās saulessardzē” ir svarīgākais profilakses pasākums, lai neizveidotos melanoma.

Kāpēc sevi jāsargā no saules apdegumiem

„Ja āda atkārtoti apdegusi saulē – un apdegums ir jau tad, kad āda ir apsārtusi –, tas nozīmē, ka cilvēks nēsā līdzi bumbu ar laika degli. Pierādījumu bāze par bumbu ar laika degli jeb melanomas veidošanos daudzus gadus pēc ādas bojājuma parādījās arī Eiropā iegūtos pētījumu datos par solāriju radītajām sekām.

Latvija un Igaunija pirms 30 gadiem

bija tās divas valstis, kuras piedalījās pētījumā un kurās visvairāk apmeklēja solāriju. Melanomas pieaugums pie mums bija par 70%. Saistībā ar dabīgajiem saules stariem īpaši riskanti ir divi scenāriji – ja dzīves laikā kopš zīdaiņa vecuma bijuši spēcīgi un atkārtoti saules staru radīti apdegumi vai arī dzīvesveids saistīts ar ilgstošu, regulāru atrašanos saulē, kāds tas ir cilvēkiem, kuri strādā ārpus telpām un nesargā sevi, vai arī daudz sauļojas. Tad melanoma visbiežāk veidojas tieši saules stariem pakļautajās vietās – uz sejas, ausīm, skausta, pleciem. Tiem, kas apdeg sauļojoties, bieži melanoma ir uz muguras vai stilbiem.

Tāpēc atbilde uz jautājumu: “Vai tad vispār nevar saulē rādīties,” ir nemainīga – saules ultravioletajos (UV) staros bez aizsardzības pret tiem var atrasties dažas minūtes dienā – tikai tik ilgi, kamēr neveidojas apsārtums. Ja saulē jāatrodas ilgāk, jāpiesedz āda ar apģērbu un jālieto aizsargkrēmi pret saules UV starojumu, vadoties pēc ārsta ieteikumiem un līdzekļu lietošanas instrukcijām,” uzsver Raimonds Karls.

Stājies saulessardzē!

Kampaņas “Stājies saulessardzē!” šī gada aprīlī veiktā aptauja parāda tipisku ainu par aizsarglīdzekļu pret saules UV starojumu lietošanas paradumiem. Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzīst, ka lieto tos dažkārt, kas, protams, nedod pietiekamu drošību, ka ādas ļaundabīgie audzēji neveidosies. “Aptaujā bija iekļauts interesants jautājums par to, cik ilgā laika cilvēks, kurš lieto aizsargkrēmus pret saules stariem, iztukšo 100 ml lielu iepakojumu. Daudziem ar to sanāca divām sezonām, kaut gan, izmantojot krēmu visam ķermenim pietiekamā daudzumā, ar šādu iepakojumu var pietikt vien dažām reizēm. Attieksme ir gana vieglprātīga, tomēr kopumā Latvijā izglītotības līmenis pieaug un ir maz tādu, kuri uzskata, ka saules aizsargkrēms ir kaitīgs veselībai vai, ka no saules stariem nav jāsargājas. Diemžēl šādas atbildes biežāk sniedz cilvēki ap 60 gadu vecumu, kurā saules iniciētas melanomas atklāj visbiežāk.

Dermatologa kabinetā viņi apgalvo, ka melanoma – tas nav aktuāli, viss ir labi, ir braukuši uz dienvidiem padomijas laika, vienmēr sauļojušies un – nekas.

Taču līdz ar nodzīvotajiem gadiem imūnā sistēma mazāk spēj nodrošināt organisma aizsardzību pret ļaundabīgo audzēju veidošanos, tāpat vecumdienās biežāk ir hroniskas slimības, kuru ārstēšanai jālieto medikamenti, kuri var pastiprināt jutīgumu pret saules UV starojumu. Pasaulē jau ir pierādīts, ka jānomainās paaudzei, lai mainītu šīs pārliecības. Ja bērns redz, ka vecāki lieto aizsardzības

līdzekļus pret saules stariem, viņš arī darīs to tāpat un mācīs to savam bērnam,” atzīst Raimonds Karls.