Ne tikai spokaini balta, bet arī ļoti indīga. Indijā mājā ielīdusi neparasta čūska

Kaimiņi neparasto čūsku pamanīja, kad tā izlīda no straujas ūdens straumes uz trotuāra pie blakus mājas. Drīz notikuma vietā ieradās čūsku ķērāji, reto eksemplāru sagūstīja un pēc tam palaida savvaļā.

1,5 metrus garā čūska tika identificēta kā albīna Indijas kobra (Naja naja). Šī čūsku suga ir viena no “lielā četrinieka” jeb četrām čūsku sugām, kas visbiežāk sakož cilvēkus Indijā.

Albīnisms ir ģenētisks stāvoklis, kad dzīvnieka organismā neveidojas pigments melanīns, kas piešķir krāsu dzīvnieka ādai, vilnai, spalvām vai zvīņām. Albīnisms ir recesīvs, proti, lai nodotu to atvasei, albīnisma gēnam jābūt abiem vecākiem.

Albīniem arī trūkst pigmenta varavīksnenē, kas nozīmē to, ka tiem ir rozā vai sarkanas acis, tāpēc tie slikti redz vai ir pilnīgi akli. Turklāt to āda ir ārkārtīgi jutīga pret sauli. Lielākajai daļai dzīvnieku albīnisms ir nāves spriedums. Baltā krāsa tos padara viegli pamanāmus, tāpēc albīni savvaļā parasti mirst plēsēju nagos jau mazotnē. Tiesa, šī raksta galvenā varone ir pieaugusi un veselīga čūska.

Albīnisms gan ne vienmēr ir trūkums. Vismaz dažām čūskām. Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Zoology”, zinātnieki izmantoja viltus čūskas, lai pārbaudītu, vai baltās un albīnās čūskas riskē nokļūt plēsēju nagos vairāk nekā normālie indivīdi. Izrādījās, ka albīnisms čūskām dzīvi nepadarīja bīstamāku. Visticamāk, tāpēc, ka krāsas trūkums mulsina putnus, kas savus upurus identificē pēc raibajiem ādas toņiem.

Šī baltā čūska ir ļoti indīga, tāpēc bija svarīgi to sagūstīt un aizgādāt prom no cilvēku mājām. Kobras inde var izraisīt paralīzi un pat nāvi.