Kāpēc tuksneši ir sausi?

Galvenais iemesls ir tas, kā cirkulē gaiss. Saules enerģija Zemi sasniedz tieši ekvatorā, uzsildot gaisu un atbrīvojot to no mitruma. Siltais, sausais gaiss turpina plūst polu virzienā. Sasniedzot 30 grādu platumu, gaiss ir atdzisis un kļuvis tik blīvs, ka sāk grimt. Šo cirkulāciju dēvē par Hedlija atmosfēras cirkulācijas šūnu, kas rada vējus, kuri senajiem kuģotājiem ļāva izpētīt pasauli. Cirkulācija ir arī daudzu pasaulē lielāko tuksnešu iemesls, piemēram Sahāras un Gobi, raksta "Live Science".

Tiesa, viss stāsts ir nedaudz sarežģītāks. Tuksnešu veidošanās procesā ļoti nozīmīga ir vēju mijiedarbe ar planētas topogrāfiju. Piemēram, gaiss, kas nāk no okeāna un atduras pret kalnu grēdu, atdod savu mitrumu lietus vai sniega formā  kalnu galotnēm. Gaisam paceļoties augstāk un nonākot kalnu otrā pusē, tas jau būs sauss. Piemēram, Kalifornijā Mohaves tuksnesis atrodas aiz Sjerranevadas kalnu grēdas.

Reizēm iekšzemes teritorijas ir sausākas, jo atrodas tik tālu no ūdens, ka gaiss, līdz tām nonākot, ir palicis bez mitruma. Tieši tā ir Gobi tuksneša gadījumā - tas atrodas Centrālāzijā, turklāt vēl Himalaju ēnā.

No otras puses, piekraste arī vienmēr nenozīmē mitrumu. Aukstās okeāna straumes, saduroties ar piekrastē nonākušo gaisu, var izraisīt miglu. Kad migla virzās pāri zemei, mitrums paliek gaisā, nevis nolīst uz zemes. Tādā veidā tuksnesis var veidoties arī pie okeāniem. Tāds ir sausākais tuksnesis pasaulē, Atakamas tuksnesis Čīlē.

Ne visos tuksnešos ir karsts. Arī daļa no Arktikas un Antarktikas skaitās tuksneši. Aukstā gaisā mitrums nesaglabājas tik labi kā siltā, tāpēc polos ir mazāk nokrišņu nekā citur.

Mainoties klimatam, mainās arī tuksneši. Piemēram, pirms tūkstošiem gadu Sahāras tuksnesis bija klāts ar zāli un tropu mežiem. Klimata pārmaiņas tuksnešus maina arī mūsdienās, esošajiem tuksnešiem aizvien izplešoties. To rosina arī mežu izciršana un zemkopība.