Nesen Saeima kārtējo reizi noraidīja Stambulas konvencijas ratificēšanu. Viens no pretargumentiem — situāciju var uzlabot arī citādi. Piemēram, deputāts Juris Viļums ("Apvienotais saraksts")  savā "Twitter" kontā aicināja “nepiesegties ar starptautiskām konvencijām, bet reāli uzlabot Latvijas likumdošanu”. Savukārt iekšlietu ministrs Māris Kučinskis teica, ka dokumenta pieņemšana neko daudz neatrisinātu. Turklāt gadiem ilgi virmo bažas, ka ratificēšana vienā brīdī varētu novest pie viendzimuma laulībām un “genderisma ideoloģijas”. Tiešsaistes žurnāls “Klik” pēta šos apgalvojumus un kopā cenšamies saprast, kas mainīsies ar dokumenta ratifikāciju un kas paliks neskarts.

Lai gan Latvijas normatīvie akti savā vairākumā atbilst Konvencijas kritērijiem, daži jautājumi joprojām nav atrunāti. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Krimināllikums, kur vardarbība ģimenē nav kvalificēta kā atsevišķs noziedzīgs nodarījums. Tiesa, tā tiek uzskatīta par atbildību pastiprinošu apstākli. Tomēr pēc izmaiņām likumdošanā, kas sekos pēc ratifikācijas, vairāki vardarbības veidi kļūs krimināli sodāmi.

Proti, tas nav viss. Konvencijā daudz uzmanības pievērš izglītošanai. Valstīm, kas ir pievienojušās tai, būs jāizveido un jāatbalsta izglītības programmas varmākam. Viņus iemācīs būt nevardarbīgiem un mainīt savu rīcību, lai novērstu atkārtošanos. Tāpat jāpanāk, lai tīša kaitēšana citas personas psihiskajai veselībai ar piespiešanu vai draudiem tiek atzīta par krimināli sodāmu.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X