“Cilvēka galvenais uzdevums ir nonākt sapratnē un saskaņā ar sevi.” Saruna ar Valteru Mucenieku.

Vai ir iespējams vienam pašam gūt panākumus? Kāpēc?

Uzskatu, ka panākumu gūšanas atslēga un spēks slēpjas tieši komandā vai mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem. Pat situācijās, kur “prožektoru gaismās” redzams viens cilvēks, aiz muguras tam ir citi, kuri vai nu strādā vienā komandā, vai arī atbalsta ar savu darbu, padomiem vai emocionāli, kas nereti ir pat ļoti svarīgi.

Cik svarīgs ir atbalsts, ko saņemat no savas ģimenes un draugiem?

Atbalsts no ģimenes un draugiem ir ļoti svarīgs. Tas palīdz virzīties tālāk un sasniegt jaunus augstumus. Tie ir cilvēki, kas ir mani lielākie atbalstītāji, un arī tie, no kuriem saņemt godīgus un tiešus viedokļus. Viņi ir tie cilvēki, kuri visvairāk priecājas kopā ar mani par panākumiem, jūt kopā par neveiksmēm, bet tanī pašā laikā ir arī lielākais atbalsta plecs brīžos, kad tas ir vajadzīgs. Reizēm pat nekas nav jāsaka. Pietiek ar sajūtu, ka zini, ka viņi ir ar tevi.

Ko Jūs darītu un kā justos, ja Jūsu draugi neuzskatītu Jūsu nodarbošanos par pietiekami “nopietnu” un peļņu nesošu?

Ja tā tiešām būtu un tā domātu draugi, kurus uzskatu par saviem cilvēkiem, tad pieļauju, ka būtu nedaudz skumji. No otras puses draugi jau ir tie cilvēki, ar kuriem varam runāt un diskutēt par pilnīgi visu. Savā ziņā būtu pat interesanti zināt šādu viņu viedokli un to, kādēļ tāds izveidojies. Tā būtu kā iespēja ieraudzīt sevi jaunā gaismā un, iespējams, uzlabot kaut ko savā darbībā, ko pašam vienkārši neizdodas pamanīt. Skats no malas ir ļoti svarīgs!

Vai Jūs sāpina tas, ka kāds netic Jūsu spējām?

Es teiktu, ka tas ļoti atkarīgs no cilvēka un kādu lomu viņš ieņem manā dzīvē. Taču man ir paveicies – man apkārt nav tādu cilvēku. Drīzāk pašam jāuzmanās no mirkļiem, kad parādās kāda šaubu ēna par savām spējām kādā konkrētā brīdī. Un tad ir mani cilvēki, kas visas sajūtas palīdz salikt pa plauktiņiem un turpināt iesākto.

Vai sabiedrības novērtējums un atzinība arī ir nepieciešama?

Ne vienmēr. Es teiktu, ka galvenais cilvēku (arī mans) uzdevums ir nonākt sapratnē un saskaņā ar sevi. Lai katrs pats kā personība ir pārliecināts un apmierināts ar to, ko un kā viņš dara. Protams, apkārtējo novērtējums un atzinība palīdz. Tas ir kā apliecinājums tam, ka kaut ko tu dari pareizi, bet es neteiktu, ka tas ir pats galvenais.

Pie kā Jūs vienmēr varat vērsties pēc atbalsta?

Pie savas ģimenes. Un saviem draugiem. Tā ir mana atbalsta komanda. Taču arī pie pieredzējušiem jomas speciālistiem var vērsties pēc padoma. Esmu vidē, kura, manuprāt, ir diezgan atbalstoša.

Vai sabiedrībai ir nepieciešams vispirms redzēt Jūsu sasniegumus, lai tā vēlētos Jūs atbalstīt?

Domāju, ka tā tiešām ir. Sabiedrībai patīk veiksmīgie – tie, kuriem sanāk un izdodas. Un tas jau ir tikai normāli. Mums katram dažādās dzīves situācijās ir sevi jāpierāda apkārtējiem, un tas nebūt nav slikti. Tikai varbūt vairāk gribētu piedzīvot, ka mūsu, latviešu, sabiedrība savējos novērtē un atbalsta vēl pirms tie gūst starptautisku atzinību. Kultūras (un ne tikai) sfērā esmu novērojis, ka sabiedrība pamana un atbalsta brīdī, kad kādam ir izdevies saņemt starptautisku atzinību. Ir par ko padomāt.

Latvieši ir atbalstoši vai nosodoši? Kā to mainīt? Vai to vispār ir nepieciešams mainīt? Varbūt tas strādā kā Jūsu dzinulis?

Tas laikam atkarīgs, kurā virzienā skatās. Ja meklē interneta komentāru sadaļā, tad īsti neko vairāk par nosodījumu neatrast, bet tanī pašā laikā – vai tas būtu kas izteikts latviešiem? Vai arī tā tas ir visā pasaulē? Domāju, ka tautībai ar to nav nekāda sakara. Manā “burbulī” es jūtu, ka cilvēki ir atbalstoši. Retu reizi esmu izjutis, ka cilvēkiem negribas (varbūt bail?) dalīties ar kādiem kontaktiem, idejām. Šķiet, tas tādēļ, ka Latvija ir tik maza, līdz ar to cilvēki izjūt konkurenci daudz spēcīgāk.

Esmu pārliecināts – ja mēs vēl vairāk viens par otru iestātos, atbalstītu un palīdzētu, mums visiem kopā būtu iespēja gūt vēl lielākus un skaļākus sasniegumus ne tikai vietējā mērogā, bet arī starptautiskā.

Kā Jūs palīdzat citiem ceļā uz savas ideālās dzīves izveidi?

Es radu notikumus, kuros cilvēki gūst prieku, labas sajūtas, piepildījumu, jaunas pieredzes un zināšanas, piedzīvo augstvērtīgus kultūras pasākumus. Man pašam patīk piedzīvot mirkļus, kuros vēlos, lai laiks apstātos. Ceru, ka cilvēki tādus piedzīvo arī kultūras pasākumos, un bieži vien cilvēku sejās un ķermeņa valodā to var ļoti labi novērot. Man ļoti patīk redzēt, kā cilvēki gūst prieku un bauda citu cilvēku radīto, it īpaši mirkļos, kuros jūtama momentāna enerģijas apmaiņa.

Vai esat kādreiz saņēmis atzinības vārdus par saviem sasniegumiem no svešinieka?

Jā, es esmu saņēmis atzinīgus vārdus no nepazīstamiem cilvēkiem, un varu teikt, ka tas dod ārkārtīgi lielu gandarījumu par paveikto. Reizēm tas ir kā galvenais indikators, kad saproti, ka ir izdevies un ar savu darbu esi paveicis ko labu, esi licis kādam justies īpaši un piedzīvot ko skaistu.

Es gribētu ticēt, ka mēs esam uz šīs pasaules, lai darītu labu, palīdzētu viens otram un radītu citiem labas sajūtas. Un ja to vari paveikt ar savu darbu, tad tā ir ļoti liela uzvara.

Cik liela nozīme Jūsu ceļā uz panākumiem bijusi pilsētai, mazpilsētai vai ciemam, no kura nākat, un tā iemītniekiem un Jūsu tuvākajiem kaimiņiem?

Esmu rīdzinieks. Dzimis un audzis šajā pilsētā. Līdz ar to man ir grūti salīdzināt sevi ar cilvēkiem no citām vietām, taču esmu novērojis, ka reizēm no reģioniem nāk ļoti uzņēmīgi un talantīgi cilvēki. Par Rīgu un tās nozīmi savā karjerā… reizēm ir sajūta, ka šī ir pat pārāk maza pilsēta, taču no otras puses daudzas lietas ir tik pieejamas un cilvēki ir tik viegli sasniedzami tieši šī mazā lieluma dēļ. Un tas ļoti palīdz darbā, dažādu projektu realizēšanā. Manuprāt, Rīga ir laba vide, kurā būt, vieta, kur piedzīvot kultūru. Priecājos par to, ka tagad atkal var redzēt un just, ka cilvēkiem pietrūkst, viņi atkal vēlas un var piedzīvot kultūru. Tas ir ļoti skaisti!