Bunkus slepkavība: apsūdzētie tiesas sēdēs turpmāk piedalīsies klātienē (1)

Nākamā tiesas sēdes ieplānotas 13. jūnijā plkst. 9.30 un 21. jūnijā plkst. 9.

Policija lietu prokuratūrai nodeva pērn novembra beigās pret četrām personām - trīs Latvijas pilsoņiem un vienu Krievijas pilsoni. Lietā apsūdzēti uzņēmēji Aleksandrs Babenko un Mihails Uļmans. Viens no viņiem apsūdzēts par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu, otrs - par uzkūdīšanu un atbalstīšanu.

Apsūdzība celta arī pret personu, kura izdarīja šāvienus, kuru rezultātā Bunkus mira - šī persona ir 1974. gadā dzimis Krievijas pilsonis Viktors Krivošejs. Vīrieti policija aizturējusi Latvijā. Viņš apsūdzēts arī par šaujamieroča un šaujamieroču munīcijas nēsāšanu un pārvadāšanu bez attiecīgas atļaujas, un pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu bez izmeklētāja vai prokurora atļaujas.

Visi trīs apsūdzētie 20. maija tiesas sēdē piedalījās attālināti. Viņi bija iesnieguši tiesā lūgumu, ar kuru prasīts ļaut viņiem piedalīties tiesas sēdē klātienē. Apsūdzēto aizstāvji norādīja, ka šodienas tiesas sēde ir pierādījums tam, ka attālināts iztiesāšanas process šajā procesā nav pietiekoši labs, kā arī apsūdzētajiem ir grūti saprast un orientēties lietas iztiesāšanā.

Virsprokurors Armīns Meisters uzsvēra, ka visi trīs apsūdzētie var piedalīties tiesas sēdēs attālināti, jo katra apsūdzētā konvojēšana ir saistīta ar ekonomiskiem un drošības jautājumiem.

Uļmans un Babenko tiesas sēdē sūdzējušies, ka audio skaņas kvalitāte ir neskaidra, kā arī viņi slikti dzirdot nodrošināto sinhrono tulkojumu krievu valodā.

Babenko apgalvoja, ka viņam nav zināmas apsūdzētā tiesības un pienākumi pirmās instances tiesā. No lietas materiāliem izriet, ka Babenko informāciju par savām tiesībām un pienākumiem ir saņēmis arī krievu valodā, bet Babenko uzsvēra, ka šādu dokumentu nav redzējis.

Tiesa lēma apsūdzētā tiesības nolasīt latviešu valodā, bet tika saņemts tulka lūgums pasludināt desmit minūšu pārtraukumu, lai varētu iegūt dokumentu krievu valodā, kurš atvieglotu tiesas procesa norisi.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien sāka skatīt maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietu, kurā par slepkavības izdarīšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos apsūdzētas trīs personas.

Savukārt apsūdzība pret slepkavības organizētāju nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē. TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka šis cilvēks bija kādreiz ietekmīgā Ivana Haritonova grupējuma lietā notiesātais Genādijs Vaļagins. Vaļaginu 2022. gada martā nošāva Rīgā, Pļavniekos.

Savukārt pret vienu personu kriminālprocess izbeigts, jo tās darbībās netika konstatēta šī nozieguma atbalstīšana. Šī persona ir 1970. gadā dzimušais Arkādijs Judins.

Pirmstiesas kriminālprocesā tika noskaidroti noziedzīgo nodarījum izdarīšanas apstākļi un iesaistītās personas, tostarp viņu savstarpējā lomu sadale nozieguma īstenošanai. Noskaidrots, ka apsūdzēto izdarītā noziedzīgā nodarījuma motīvs bija nepatika pret administratoru, viņam pildot savus profesionālos pienākumus.

LTV raidījums "de facto" vēsta, ka Uļmanam kā uzņēmuma SIA "Rego Trade" bijušajam valdes loceklim esot radusies nepatika pret Bunkus kā šīs firmas maksātnespējas administratoru. Par Bunkus slepkavību organizatoram tikuši piedāvāti 100 000 eiro, izpildītājam - 200 000 eiro. Vairāk nekā 100 000 tūkstoši eiro izpildītājam netika samaksāti.

Abiem apsūdzētajiem piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Uļmans un Babenko vairākkārt lūguši tiesu pārskatīt viņiem piemēroto drošības līdzekli, bet tiesa šos lūgumus allaž noraidījusi. Pērnā gada oktobrī Uļmans vērsies arī Tiesībsarga birojā, lūdzot lai tiesībsargs Juris Jansons izvērtē viņam piemērotā apcietinājuma efektivitāti, pamatojoties uz Eiropas tiesu praksi. Uļmans tiesībsargam sūdzējās, ka viņam tiekot liegta iespēja iepazīties ar informāciju, ar kuru pamatota viņa turēšana apcietinājumā.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošais tiesībsarga atzinums, tiesa regulāri ir vērtējusi drošības līdzekļa pamatotību. Kaut arī pamatojums apcietinājuma lēmumiem varētu būt izvērstāks, tas nepadara tiesas lēmumus par pretlikumīgiem. Tiesa savus lēmumus bija pamatojusi ar iespējamajiem draudiem izmeklēšanai, kuri varētu tikt nodarīti, ja Uļmans tiktu atbrīvots. Tāpat tiesa secināja, ka pastāv risks, ka Uļmans var mēģināt izvairīties no tiesas procesa jeb bēgt.

Prokurors nav komentējis, vai motīvs bija saistīts ar uzņēmuma SIA "Rego Trade" maksātnespējas lietu, kurā Bunkus bija maksātnespējas administrators.

Atlīdzības apmērs par Bunkus slepkavību bijuši 300 000 eiro.

Bunkus tika nošauts 2018.gada 30.maija rītā, kad viņš ar automašīnu brauca garām Rīgas Meža kapiem. Īsi pēc slepkavības netālu no notikuma vietas tika atrasta sadedzināta ar viltotiem valsts numuriem aprīkota automašīna.

Bunkus tuvinieki, lietai nokļūstot tiesā, paziņojumā presei pauž bažas, ka noziegumā apsūdzētās personas izmantos visus tām pieejamos līdzekļus, lai ietekmētu tiesas procesu un izvairītos no atbildības par izdarīto.

"Katra tiesas sēde, kurā tika lemts par Uļmanam un Babenko piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - saglabāšanu, apliecināja, ka slepkavības pasūtītāji un atbalstītāji ir gatavi izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai izvairītos no atbildības par šo noziegumu," norādījis nelaiķa brālis Kristaps Bunkus, paužot pārliecību, ka lietai nonākot tiesā, šie centieni kļūs vēl vērienīgāki.

Nodibinājums "Martins Bunkus Justice Foundation" jau iepriekš paziņoja, ka Bunkus slepkavības pasūtītāji un organizatori izmanto tādas metodes kā norādīšana uz viltus "alternatīvajiem" aizdomās turamajiem, šaubu sēšana sabiedrībā par tiesībaizsardzības iestāžu veikto darbu un manipulēšana ar lietas patiesajiem apstākļiem ar viltus ziņu palīdzību.