Video ⟩ Krievija varētu uzbrukt elektrības un sakaru kabeļiem Baltijas jūras dzelmē, brīdina specdienesti (2)

Pagājušā gada septembrī, pusgadu pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un īsi pirms jaunās apkures sezonas sākuma Baltijas jūrā nogranda vairāki sprādzieni. Netālu no Dānijas krastiem kāds nezināms uzbrucējs vairākās vietās jūras dzelmē saspridzināja Krievijas gāzes vadu "Nord Stream-1".

Kurš to izdarīja, līdz šim pierādīt nav izdevies, taču vairāki fakti liek raudzīties Kremļa virzienā.

Mēnesi vēlāk interneta sakaru pārrāvumu piedzīvoja Fēru un Orkneju salas Ziemeļjūrā. Tur bija sabojāts jūrā esošais interneta kabelis.

Zviedrijas, Somijas, Dānijas un Norvēģijas pētnieciskie žurnālisti secināja, ka pēdējos gados Krievijas kuģi pastiprināti pievērš uzmanību sakaru un elektrības kabeļiem Ziemeļu jūrā. Analizējot publiski pieejamos kuģu maršrutus, radio signālus un citu informāciju, viņi atklāja, ka, piemēram, dažas dienas pirms sprādziena Nord Stream gāzes vadā kāds krievu kuģis to šķērsojis vairāk nekā 130 reižu. Pēdējo divu gadu laikā novēroti vairāki it kā zvejas vai zinātniskie kuģi, kas Baltijas un Ziemeļu jūrā kuģojuši ar izslēgtiem raidītājiem. Vairums no tiem pamanīti naftas ieguves platformu, zemūdens naftas un gāzes vadu, sakaru, kā arī elektrības kabeļu tuvumā. Žurnālisti pat nofilmēja, kā uz viena no šādiem kuģiem redzami specvienību cilvēki ar automātiskajiem ieročiem.

Par krievu plāniem sabotēt brīdina arī NATO izlūkdienesta vadība

 Krievija ar tā saucamajiem "spoku kuģiem" un arī zemūdenēm veic kritisko zemūdens sistēmu kartēšanu. Informāciju par infrastruktūru vāc, lai nepieciešamības gadījumā varētu tai uzbrukt. NATO dati liecina, ka, piemēram, zemūdens kabeļi nodrošina 95% no interneta sakariem un kopā katru dienu caur tiem notiek finanšu darījumi 10 triljonu dolāru vērtībā. Kabeļus un cauruļsistēmas jūrā ir grūti uzraudzīt un sarežģīti identificēt uzbrucējus, ja tādi parādās. NATO izlūkdienests brīdina - Ukrainas karā Putina sauszemes armija ir cietusi smagus zaudējumus. Jūras un it īpaši zemūdens flote vismaz teorētiski nav novājināta un var radīt būtisku apdraudējumu.

GUGI (ГУГИ - Главное Управление Глубоководных Исследований) jeb Dziļjūras pētniecības galvenā pārvalde ir viena no slepenākajām nodaļām Krievijas militārajā struktūrā. Uz papīra GUGI nodarbojas ar jūras gultnes kartēšanu un glābšanas operāciju veikšanu, taču patiesībā flotes kaujinieku uzdevumi var būt pavisam citi.

Kā vēsta NP, jau pirms vairākiem gadiem pie Zviedrijas krastiem Baltijas jūrā bija novērotas, visticamāk, mazas zemūdenes. Līdz šim tā arī publiski nav zināms, kas toreiz jūrā notika. Baltijas jūra ir samērā sekla - vidēji ap 50 metriem, tāpēc lielo zemūdeņu aktivitāti te varētu labi pamanīt. Tomēr Krievija to manevriem bieži izmanto ieplakas, kur jūras dibens ir pat 200 metrus dziļš. Zināms, ka slepenajā GUGI flotē ir milzu zemūdenes, kas pārvadā mazās zemūdenes. To darbības pamanīt jūras dzelmē ir krietni grūtāk.

Drīz pēc sprādzieniem gāzes vadā Nord Stream Polijas valdība nolēma: ja kāds uzbruks viņu infrastruktūrai jūrā, tad Polija varēs šiem peldlīdzekļiem uzbrukt. Baltijas jūrā ir vairāki būtiski elektrības un sakaru kabeļi. Starp Igauniju un Somiju netālu no Krievijas robežas, kur atrodas arī kara bāze, ir divi elektrības kabeļi. Tiem Somu līcī pāri iet kuģu ceļš, ko izmanto Krievijas kuģi. Krietni garāks ir elektrības kabelis starp Lietuvu un Zviedriju, no kura liela daļa atrodas starptautiskajos ūdeņos. Jau izbūves laikā pirms 7 gadiem kabeļa NordBalt ierīkošanu vairākas reizes apturēja Krievijas militārā flote.

Latvijai elektrības savienojumu jūrā nav, bet ir divi sakaru kabeļi, kas no Ventspils stiepjas uz Zviedriju.

Vienu izmanto komersanti, otru apsaimnieko Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC). Komentēt kabeļa drošību centrs "Nekā personīga" atteicās.

Elektrības kabeļa pārrāvums jūras dzīlēs varētu radīt problēmas, jo sistēmas nav sinhronizētas ar vienoto Eiropas energosistēmu. Sakaru kabeļu sabotāžai Latvija esot gatavojusies jau vairākus gadus.

Noķert krievu spiegu zemūdenes Baltijas valstu armijas bez NATO atbalsta nespēj

Militārie eksperti norāda, ka nodrošināt vairāku simtu kilometru garu sakaru un elektrības kabeļu drošību jūrā, starptautiskajos ūdeņos, ir milzīgs izaicinājums.

Kā intervijā TV3 apstiprināja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA), tad daļa no sauszemes interneta sakaru kabeļiem, ko izmanto vai varētu izmantot Latvija, Somijas virzienā iet caur Krievijas teritoriju. Tāpēc sakaru drošības dēļ ar šo kabeļu sistēmu Latvija nevar rēķināties.