Bite: šobrīd nav neviena iemesla, kāpēc jāturpina augt pārtikas cenām (6)

Diskutējot, kādēļ Latvijā ir ievērojami augstāka inflācija nekā lielākajā daļā pārējās Eiropas Savienības, sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka daļēji pie tā vainojami tieši Latvijā strādājošie uzņēmumi, kas, par spīti izejvielu un energoresursu cenu kritumam pasaules tirgos, savas produkcijas gala cenu nav samazinājuši.

Tostarp ekonomists, Latvijas Bankas padomnieks, prestižās Eiropas Ārlietu padomes biedrs Andris Strazds pauda, lai gan lielāko daļu inflācijas Latvijā veido enerģētikas un pārtikas sadaļa, "nevar nepiemināt, ka ir arī neizskaidrojamā komponente tajā visā". Viņaprāt, tā ir skaidrojama ar iekšējā tirgus īpatnībām, piemēram, ne pārāk lielu konkurenci atsevišķos sektoros, tajā skaitā mazumtirdzniecībā. "Procentiņu vai divus uz to varētu norakstīt," lēsa Strazds.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents, SIA "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite uzsvēra, ka uz eksportu orientētie uzņēmumi spiedienu samazināt cenas no lielajiem Eiropas mazumtirdzniecības uzņēmumiem juta jau pagājušā gada oktobrī, kad energoresursu un izejvielu cenas vēl bija augstas. Arī viņš uzskata, ka Latvijā daudzās jomās ir pārāk maza konkurence, tāpēc vietējie ražotāji, pakalpojumi sniedzēji un tirgotāji vietējā tirgū var uzturēt nepamatoti augstas cenas. 

"Šeit ir konkurences trūkums ļoti daudzās jomās. Ne tikai mazumtirdzniecībā, ko izjūt pircējs, bet arī dažādās apkalpošanas sfērās, materiālu tirdzniecībās – tas noved pie tā, ka mēs pārmaksājam ļoti daudz gan kā uzņēmumi, gan kā pircēji veikalā. 

Strādājot 46 valstīs, neredzu nevienu piemēru, kurā pārtikas nozarē varētu būt mazumtirdzniecības uzcenojums varētu būt tīklā no 100% līdz 300% atsevišķām precēm. Un tā šeit ir ikdiena," sašutumu pauda LDDK prezidents.

Liela daļa ražotāju strādā tikai uz vietējo tirgu, un ar to arī saistīta vēlme uzturēt augstās cenas. "Pirmkārt, mums ir ļoti daudz uzņēmumu, kas strādā uz vietējo tirgu kā ražotāji. Līdz ar to viņiem nav iespējas lielākos apjomos strādāt, tirgot, eksportēt un līdz ar to viņiem ir jānotur pietiekami augsta cena. Viņi līdz pēdējam turēsies pie augstām cenām, kaut vai izejvielas [cenas] jau sen ir zemākas," skaidroja Bite.

Tāpat vaina par neadekvātām cenām jāuzņemas mazumtirgotājiem. "Būsim reālisti. Tā konkurence tur šobrīd ir nepietiekoša. Es vēlreiz atkārtoju, mēs uz konkrētiem piemēriem skatāmies, uz lielu Latvijas pārtikas uzņēmumu precēm – 300% uzcenojums tas ir ārprāts!" atzīmēja LDDK prezidents.

Viņš arī uzsvēra:

"Šobrīd nav neviena iemesla, kāpēc vēl turpinātos inflācija pārtikas produktiem. Ir pretēji inflācijai – izejvielās, to lielajās pozīcijās, cenu līmenis ir nokritis tik strauji, ka šobrīd tas jau ir zem tā līmeņa, kas bija iepriekš."

Savukārt, runājot par mehānismiem inflācijas mazināšanai, Bite norādīja, ka dažās valstīs jau tiek strādāts pie noteikumiem attiecībā uz uzcenojumu politiku un "diemžēl" arī Latvijai šajā virzienā varētu būt jāskatās. 

Līdzīgās domās ir arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

"Tie ražotāji, kas strādā uz vietējo tirgu, viņi ir tādi oportūnistiski. Viņi līdz pēdējam mēģina izspiest. To sauc par "greed inflation" [no angļu val. - alkatības inflācija]"," sacīja ministrs. 

Tāpat viņš atzina, lai gan dati liecina par inflācijas samazināšanos, krituma temps nav pietiekams. Līdz ar to daļa iedzīvotāju, it īpaši tie ar mazākiem ienākumiem, jau šobrīd nav droši par savu nākotni. Ministrs pieļāva, ka, ņemot vērā to, ka algas neaug tik strauji kā cenas veikalos, varētu pieaugt sociālā spriedze.