“Raudāt gribas”; “pirms uzeju uz tilta, man sākas panika”; “ārprāta haoss”; “visi uz visām pusēm dragā vienlaikus”; “cik ilgi tas turpināsies - līdz kādai traģēdijai?”. Tā tiek aprakstīta pārvietošanās pa Vanšu tilta šaurajām ietvēm, ko izmanto, gan gājēji, gan velobraucēji, gan elektroskrejriteņi. Tikpat nedroša iešana ir pa citiem Rīgas tiltiem - pārkļūšana kājām vai ar velosipēdu vienmēr izvēršas riskantā pasākumā. Kāpēc Rīgas tiltu infrastruktūra ir tik neloģiska, gājējiem nedraudzīga un kā to sakārtot?