“Raudāt gribas”; “pirms uzeju uz tilta, man sākas panika”; “ārprāta haoss”; “visi uz visām pusēm dragā vienlaikus”; “cik ilgi tas turpināsies - līdz kādai traģēdijai?”. Tā tiek aprakstīta pārvietošanās pa Vanšu tilta šaurajām ietvēm, ko izmanto, gan gājēji, gan velobraucēji, gan elektroskrejriteņi. Tikpat nedroša iešana ir pa citiem Rīgas tiltiem - pārkļūšana kājām vai ar velosipēdu vienmēr izvēršas riskantā pasākumā. Kāpēc Rīgas tiltu infrastruktūra ir tik neloģiska, gājējiem nedraudzīga un kā to sakārtot?

Pagaidām Rīgā diemžēl prioritāri tiek domāts par autobraucējiem, nevis gājējiem, saka  apvienības “Pilsētas cilvēkiem” vadītājs Kārlis Krēķis. “Tā pati problēma ir visā Eiropas Savienībā. Vienā automašīnā pārvietojas vidēji no 1,3 līdz 1,2 cilvēkiem, ne vairāk. Jo platākas būs ielas un vieglāk pa tām pārvietoties ar automašīnu, jo vairāk ielās būs auto. Tas tikai veicinās auto iegādi. Lai ierobežotu Rīgā automašīnu plūsmu, ir vajadzīga politiskā izlēmība.”