"Sadales tīkls": Par elektroenerģijas patēriņa veicināšanu jādomā valsts līmenī (3)

Viņš stāstīja, ka šobrīd "Sadales tīkla" infrastruktūrai ir pieslēgtas 14 270 mājsaimniecību, kurām ir saules paneļi, kā arī 367 saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 38 megavati (MW).

"Šā gada četros mēnešos pie sadales tīkla ir pieslēgts vairāk saules paneļu nekā pērn visa gada laikā kopā," stāstīja Jansons.

Viņš arī norādīja, ka valsts līmenī būtu jādomā par ģenerācijas portfeļa balansu, un, ko darīt tad, kad saules nespīdēs un vējš nepūtīs. Tāpat jārunā, kā palielināt elektroenerģijas patēriņu. Jādomā arī par akumulācijas un elastības pakalpojumiem, kā uzglabāt elektroenerģiju.

Jansons skaidroja, ka elektroenerģijas patēriņš Latvijā vēsturiski ir stagnējis vai krities, tāpēc izaicinājums nākotnē būs patēriņu palielināt.

Viņš uzsvēra, ka tas būs arī politisks jautājums.

"Sadales tīkls" ir "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Raimonds Lapiņš: Latvijai nāksies pārrakstīt industriālo politiku

Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš pauda, ka enerģijas patēriņa veicināšanai nāksies pārveidot industriālo politiku. 

Viņš skaidroja, ka nākotnē enerģijas ražošanas jaudas un saražotās enerģijas apjomi būtiski pieaugs, bet pagaidām netiek sagaidīts milzīgs patēriņa pieaugums, tāpēc būs jādomā, kur likt saražoto enerģiju.

Lapiņš skaidroja, ka paredzamais enerģijas pārpalikums būs milzīgs, to ir iecerēts eksportēt, taču arī visas apkārtējās valstis domā līdzīgi, cerot uz enerģijas eksportu.

Visdrīzāk nākotnē enerģijas ražošanas mērķi tiks pārsniegti, būs pieejams liels enerģijas apjoms, kura cena var būt pat negatīva, teica Lapiņš.

Līdz ar to Latvijai nāksies pārrakstīt industriālo politiku, lai domātu, kur likt enerģijas pārpalikumu, norādīja Lapiņš.

Egils Levits: Ir vajadzīga nopietna ilgtspējīgas enerģijas attīstības stratēģija

Valsts prezidents Egils Levits pauda, ka energoresursu cenas un enerģētiskās drošības apsvērumi ir mobilizējuši politiku. Eiropas Savienības (ES) pietiekami ātri un konsekventi ir pieņēmusi stratēģiskus lēmumus par enerģētiskās drošības mērķiem.

Prezidents arī uzsvēra, ka Latvijā ir redzama zināma virzība - pārtraukta dabasgāzes iegāde no Krievijas, palielināta iedzīvotāju interese par elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam, bet lielie elektroenerģijas ražotāji apliecinājuši interesi Latvijā īstenot atjaunojamās enerģijas projektus.

Tāpat prezidents norādīja, ka Latvijā no šā gada sākuma ir Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kas ir "institucionāls pamats, lai nodrošinātu ilgtspējīgu klimata un enerģētikas jomas vienotu pārvaldību un īstenošanu.

Levits teica, ka Latvijai ir nepieciešama ilgtspējīga, tautsaimniecības interesēm atbilstoša enerģētikas stratēģija, un līdzšinējie politikas plānošanas dokumenti nav pietiekoši. "Tie ir jāpapildina un būtībā jāizstrādā no jauna," pauda prezidents, uzsverot, ka KEM pirmais lielais uzdevums ir izstrādāt jaunu, modernu, ilgtspējīgu enerģētikas politikas koncepciju, un pēc tam to īstenot praksē.

"Ir vajadzīga nopietna ilgtspējīgas enerģijas attīstības stratēģija," teica Levits, uzsverot, ka jāuzstāda pavisam skaidrs mērķis Latvijai kļūt ne tikai par zaļās enerģijas ražotāju, bet arī par eksportētāju.

Prezidents norādīja, ka ir nepieciešamas skaidras vadlīnijas, lai varētu attiecīgi novirzīt investīcijas un nodrošinātu enerģētikas nozari pret dažādiem riskiem. Tāpat debates par enerģētikas politiku ir nepieciešamas sabiedrībā, lai tā aptvertu un saprastu problēmas, kas ar to ir saistītas, un būtu gatava jauniem risinājumiem, piemēram, vēja parku izbūvei.

Levits pauda pārliecību, ka KEM, uzklausot Latvijas un ārzemju ekspertus, rūpīgi sagatavos un pēc zināma laika nāks klajā ar jaunu, mūsdienīgu, ilgtspējīgu enerģētikas attīstības stratēģiju, lai sabiedrībā to varētu apspriest un tad pieņemtu Ministru kabinetā kā pamatu Latvijas turpmākajai enerģētikas politikai vidējā laika posmā.

Viņš uzsvēra, ka investoriem un enerģētikas uzņēmumiem ir jābūt drošībai, pa kuru ceļu Latvija ies, lai nodrošinātu enerģētisko neatkarību.

Tāpat Levits skaidroja, ka enerģētikas nozare ir saistīta ar ražošanu, un Latvijai paveras iespējas attīstīt ar enerģētiku saistītas nozares ar augstu pievienoto vērtību un eksporta potenciālu.

Viņš uzsvēra, ka globālās piegādes ķēdes, pēc Covid-19 un globālās enerģētikas krīzes, ir mainījušās. Tā kā ir daudz neskaidrību, šajā mirklī Latvijas uzņēmējiem ir iespējams iekļūt šajās nākotnes piegādes ķēdēs.

"Arī valsts kapitāla enerģētikas uzņēmumiem ir potenciāls un nepieciešamās kompetences, lai uzņemtos līderību inovāciju jautājumos," teica prezidents, piebilstot, ka politikas veidotājiem ir skaidri jādod šāds uzdevums, lai valsts lielie uzņēmumi varētu nopietni iesaistīties inovāciju un tehnoloģiju attīstībā.

Levits uzsvēra, ka valsts iesaiste enerģētikas nozarē ir neizbēgama, un tieši valsts pārvalda un attīsta tīklu infrastruktūru, starpvalstu savienojumus. "Valsts uzdevums ir sabalansēt sabiedrības un arī biznesa intereses, rūpējoties par visiem ilgtspējas aspektiem - vides, sociālo un arī ekonomisko ietekmi," teica prezidents.