Par to, ka joprojām notiek aktīva tirdzniecība ar Ukrainā iebrukušo Krieviju, liecina kaut vai kravas auto rindas uz robežām ar agresorvalsti. Taču papildus preču, kurām nav piemērotas sankcijas, tirdzniecībai diemžēl notiek arī sankciju apiešana. "Mums ir "ups" uzlekuši trīsreiz, četrreiz vai piecreiz eksporta darījumi ar visām "stānām"," TVNET raidījumā "Nauda runā" par Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvām atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Kādēļ Latvijā ir augstāka inflācija nekā daudzviet Eiropā un kā ar to cīnīties? Kā Krievijai noteiktās sankcijas ietekmējušas Latvijas ekonomiku? Kādi risinājumi iespējami finansējuma palielināšanai veselības nozarei? Par šiem un citiem jautājumiem TVNET raidījumā "Nauda runā" vadītājs Arnis Sauka izvaicāja finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu, SIA "Karavela" līdzīpašnieku Andri Biti un ekonomistu, Latvijas Bankas padomnieku, prestižās Eiropas Ārlietu padomes biedru Andri Strazdu.

Procentlikmju palielināšana nav vienīgās zāles pret inflāciju

Iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, kuru patēriņa grozā pārtika un energoresursi veido lielāku daļu, inflācijas "sitienu" izjūt smagāk. "Daļa iedzīvotāju jau šobrīd jūtas nedroši par savu nākotni, jo, aizejot uz veikalu, redzi, ka katru reizi viens un tas pats maksā jau vairāk un vairāk. Alga tādā ātrumā neaug, kā aug cenas. (..) Domāju, ka pieaug sociālā spriedze," atzina finanšu ministrs.

Tomēr, kā cīnīties pret inflāciju? Latvijas Bankas padomnieks norādīja: lai gan zāles pret inflāciju - procentlikmju celšana - ir zināmas, tās tiešā veidā neattiecas uz enerģētikas sektoru un pasaules pārtikas tirgu. Viņš arī atzina: lai gan šobrīd daudziem ir neizpratne, ja jau viss ir tik dārgs, kādēļ celt likmes, kā dēļ arī kredīti kļūst dārgāki, "tas ir neizbēgams, nepieciešams posms, lai pamatinflācijas daļa samazinātos".

Tomēr procentlikmju celšana ir tikai daļa no "rīku lādītes".

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X