Kādēļ NEPLP sodīja TVNET ar 8500 eiro: mediju un varas patiesās attiecības Latvijā (27)

Kādēļ svarīgi zināt arī lasītājiem: līdz ar 2023. gada 22.maija NEPLP lēmumu NR. 18012000000723-2 minētais “Aizliegto vārdu saraksts” un “Nepareizo personu interviju liegums” nu jau ir oficiāla prasība un uzstādījums no NEPLP jebkuram medijam. Šis ir precedents, kas turpmāk tiks attiecināts uz visiem Latvijas medijiem – jā, arī tiem, kas gribēs kvalificēties startam valsts naudas atbalstītos konkursos par kvalitatīvu saturu medijos, ko ierasti rīko NEPLP un Kultūras ministrija.

Par ko NEPLP sodīja TVNET?

1. Sodīja par viena vārda lietojumu, konkrēti par vārda “deportācija” ne-cenzēšanu medija saturā, jo "tas ir skāris īpaši sensitīvu jomu – jēdziena “deportācija” izmantošanu saistībā ar iespējamajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, jo šis jēdziens Latvijas Republikas tiesiskajā sistēmā un vēsturiskajā kontekstā saistāms ar kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci”. Īsumā, vārds “deportācija” ir NEPLP aizliegto vārdu sarakstā, ko turpmāk nedrīkst publicēt nekad un nekur, ja nu vien izmantots “pareizajā” kontekstā – par masu slepkavas Staļina deportācijām Latvijā.

Kā ir patiesībā: NEPLP mēģinājums uzspiest vārda "deportācija" lietošanu tikai Latvijas vēstures, nekad citā kontekstā, ir Patiesības ministrijas cienīgs izgājiens. Starp citu, Eiropas demokrātijās vārds “deportācija” ir plaši un bieži lietots juridisks apzīmējums ES valstu imigrācijas politikai: “Personas deportācija ir piespiedu izraidīšanas process no rezidentvalsts uz citu valsti.”

2. Sodīja par personas interviju, kuras viedoklis nesakrīt ar vismaz vienas varas partijas oficiālo nostāju. Konkrētajā gadījumā intervija ar Saeimas deputātu Alekseju Rosļikovu. Īsumā: turpmāk mediju intervijas ar personām, kuru viedoklis ir pretrunā ar varas partiju nostāju jelkādos jautājumos, ir aizliegtas jeb noteikti sodāmas.

Kā ir patiesībā: žurnālistu pienākums nav atspoguļot varas pārstāvju vai valsts institūciju viedokli, bet dot vārdu arī tiem, kuru uzskati nesakrīt vai pat ir pretēji varas, mediju redakcijas vai kādas sabiedrības grupas pozīcijai. Profesionālu žurnālistu uzdevums ir atspoguļot pilnvērtīgu un patiesu kopainu, kas praksē nozīmē trešās personas tiesības izteikt viedokli, kas drīkst būt atšķirīgs no vairākuma, vispārpieņemtām normām vai pat saprāta balss.

Brīvā un tiesiskā valstī ir pilnīgi nepareizi uzskatīt, ka uzticams medijs vai profesionāls žurnālists automātiski piekrīt intervējamajam vai tādēļ grauj demokrātiskas valsts vērtības. 

Man ir kauns to atgādināt, jo amatpersonām medija vidi regulējošā institūcijā tas bija jāzina, pirms tika ieceltas amatos. Vara sabojāja? Nē, cilvēki nemainās, tiekot pie varas, bet parāda savu patieso seju!

Protams, prasīt NEPLP būt neatkarīgam mediju uzraugam Latvijā nav pamatoti, jo Padomes ne-ietekmējamību grauj burtiski katras Saeimas sasaukums - NEPLP sastāvs ir politiska kompromisa rezultāts, tur, kur kompromisi nedrīkst būt – žurnālistikā un medijos (vērtības un atbildības).

Tikmēr NEPLP pienākums paliek nemainīgs – cita starpā rūpēties par žurnālistiem drošu vidi Latvijā, kur nav jābaidās no institucionālas cenzūras arī tad, ja “mediju uzraugs” pašreiz nespēj to garantēt kompetences trūkuma vai politiskās ietekmējamības dēļ.

Nekas nav mainījies - aprobežotība un zināšanu trūkums vienmēr bijis un būs demokrātiskas Latvijas valsts pastāvēšanas lielākais drauds, bet bailes no kļūdām un soda - pašcenzūras un pasivitātes garantija.

Vai kovida pandēmijas laikā medijiem bija/ir jācenzē to cilvēku viedokļi, kam zinātnes sasniegumi jeb vakcīnas bija “vareno sazvērestība pret vienkāršo cilvēku”?

Vai Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā mediji nedrīkst atspoguļot kara noziedznieka Putina izteikumus, kuriem bieži nav nekāda sakara ar realitāti, tie ir neskaidri, musinoši un faktiski aicina krievus izdarīt noziegumus pret cilvēci?

Vai BBC intervija ar Sīrijas masu slepkavu Bašaru al Asadu, to publicējot necenzētu, grauj demokrātijas pamatus Anglijā?

Vai plaši apspriestā LTV intervija ar Krievijas žurnālistu Leonīdu Ragozinu, kas tik ļoti aizskāra tolaik aizsardzības ministru Arti Pabriku, ir apdraudējums Latvijas valstij un tādēļ sodāma rīcība?

Kaut vai manas publikācijas par tolaik Latvijas valsts prezidenta Andra Bērziņa nesakarīgajiem izteikumiem savās uzrunās – tās bija amatpersonas goda un cieņas aizskārums vai tomēr vienīgās realitātes atspoguļojums par nekompetentu un viegli ietekmējamu valsts galvu?

Karā pirmais upuris ir patiesība, bet klusumā tā nomirst. Ja mediji Latvijā neļauj izteikties nepopulāra viedokļa autoriem, tos vienkārši ignorējot vai, piemēram, cenzējot Saeimā ievēlēta deputāta izteikumus, lai cik pretēja pasaules redzējuma paudējs TVNET redakcionālajai politikai ir jau pieminētais Aleksejs Rosļikovs, tad mēs esam vienlīdzīgi ar Krievijas “medijiem”, kur valdošās varas viedoklis ir vienīgais pareizais, bet nozares uzraugošā institūcija soda=apklusina jebkuru, kas uzdrīkstējies intervēt personu, kuras viedoklis nesakrīt ar oficiālās varas ideoloģiju.

Tas nav jautājums vai retorika. Tā ir pārliecība, ka šāda NEPLP rīcība grauj Latvijas demokrātijas pamatus. Demokrātija nemirst ar lielu blīkšķi, bet lēnām un maziem solīšiem. NEPLP rīcība ar "aizliegto vārdu sarakstiem" un "nepareizo personu interviju liegumu" mūs tikpat lēni, bet pamatīgi tuvina Ungārijas un Polijas valstu tiesiskajam nihilismam un autoritārai valsts iekārtai. Līdz brīdim, kad normalitāte Latvijā būs nepareizo grāmatu dedzināšana, abortu aizliegums, krievu valodas liegums skolās, LBGTQ ģimeņu un citādi domājošo deportācija uz civilizētām valstīm, stingri kontrolēta informatīvā telpa “valsts drošības apdraudējuma dēļ” utt.

Nē, tas neies cauri!

TVNET GRUPA minēto NEPLP lēmumu pārsūdzēs tiesā.

Apskatei: NEPLP lēmums